Šodien vārdadienas svin Laimas un Laimdotas, un šķiet, ka pats Dievs šo vārdu īpašniecēm vēlējis būt mīļām, dāsnām un laimīgām.
Šodien vārdadienas svin Laimas un Laimdotas, un šķiet, ka pats Dievs šo vārdu īpašniecēm vēlējis būt mīļām, dāsnām un laimīgām.
Jau kopš 1974. gada Dobeles slimnīcas Dzemdību nodaļā bērniņiem pasaulē palīdz ierasties vecmāte Laima Liepiņa. Viņa atzīst, ka bieži darbā iznāk dzirdēt – ja reiz vecmātei tāds vārds, tad viss būs labi. Laimas vārds savā ziņā ir talismans, kuru atkārtojot, cilvēks kļūst priecīgs un atvērts, jo katra apziņā tas asociējas ar laimi.
Vārdadienas gaviļniece uzskata, ka tieši darbā gūst prieku un enerģiju turpmākai dzīvei. Tikai palīdzot citiem, pats vari kļūt laimīgs. Reizēs, kad darbā viss nav izdevies, kā varētu vēlēties, diemžēl dzīvē gadās visādi, Laima mierinājumu meklē fiziskās nodarbēs un visvairāk savā dārziņā saskarsmē ar zemi. Viņa ciena fizisku darbu un labprāt sporto.
Tāpat kā mazdārziņa apkopšanu, arī bērnu audzināšanu gaviļniece uzskata par hobiju un par to viņa nevar sūdzēties – trīs bērni jau sasnieguši pilngadību, vienīgi pastarītis Mārtiņš vēl turas māmiņai pie rokas.
Lai arī darbā iegūta liela pieredze, Laima turpina mācīties. Visaktuālākā ir tēma par ģimenes dzemdībām. Reizēs, kad māmiņai blakus ir jaunais tētis, atbildība ir vēl lielāka, jo jādomā ne tikai par topošo māmiņu un dzimstošo mazuli, bet drošības izjūta jārada arī tētim.
Pie sava vārda gaviļniece tikusi saistībā ar dzemdībām. Tikai šoreiz tā bijusi viņa pati, kas pasaulē ieradusies tik ļoti mīlēta un gaidīta, ka vecākiem nav bijis neviena cita vārda kā izteikt jūtas kā vien Laima.
