Atzīmējot Starptautisko romu jeb čigānu dienu, kas pasaulē noteikta 8. aprīlī, Jelgavā Sabiedrības integrācijas pārvalde aicināja uz koncertu, ko vadīja Jelgavas 4. sākumskolas pedagoģe Dana Didžus. Pasākumā uzstājās Lietuvā labi pazīstamā dziedātāja un mūzikas skolotāja no Šauļiem Konsuela Mačuļevičute.
Lepna par savu tautību
Koncerta sākumā viešņa uzsvēra, ka ir lepna par savu tautību. Dziedātāja bija ieradusies kopā ar četrām dejotājām, kas izpildīja čigānu tautas dejas. Pirms koncerta Jelgavas čigānu biedrības “Romanu čačipen” valdes locekle Ināra Kozlovska vēlēja visiem jaunu pavasarīgu cerību piepildījumu un laimi ģimenē. Savukārt pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne atzina, ka Jelgavā romu problēmas risinās labāk nekā citviet. Pašvaldības pārstāve, pasniedzot I.Kozlovskai ziedus, izteica atzinību, ka viņa ir ne tikai darbīga biedrībā, bet arī pazīstama kā ļoti laba bērnudārza auklīte. “Romanu čačipen” īpaši sveica arī Jelgavas Ukraiņu biedrība “Džerelo”.
Runājot par čigānu kultūru un tradīcijām, D.Didžus uzsvēra, ka čigāniem nav savas valsts un ir arī maz grāmatu (čigānu ābece Latvijā tika izdota 1996. gadā), tomēr tauta spēj būt savdabīga un Latvijā pastāvēt jau vairāk nekā piecsimt gadu. Čigāni pieturas pie saviem sakāmvārdiem, kas parāda tautas vērtības. “Čigāni teic: “Laime nāks, un tu no tās neaizmuksi!”, smaidot sacīja D.Didžus. Sarunā ar “Ziņām” viņa uzsvēra arī to, ka čigāni ir miermīlīga tauta. Tie nekad nav karojuši un iekarojuši citas tautas. 2017. gadā, piedaloties Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvestāsts” un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētījumā “Piederēt un atšķirties”, D.Didžus uzsvērusi, ka romu vecāki nekad agrāk nav atdevuši savus bērnus audzināšanā valsts un pašvaldības iestādēs (padomju laikos čigāni bieži izvairījās no dienesta armijā). Tomēr mūsdienās situācija mainās. D.Didžus, strādājot Jelgavas 4. sākumskolā, veic svarīgu darbu, ievadot romu bērnus skolā un palīdzot iedzīvoties mazajās klasēs.
“Vecāmāte mācīja man, un es mācu meitai”
Reliģisko audzināšanu D.Didžus guvusi no vecmāmiņas un turpina to pa paaudžu vertikāli. “Mums mammas mamma ļoti daudz tieši no Bībeles lasīja un mācīja lūgšanas. Savukārt es tās atkal mācu savai meitai.” Tomēr romu ģimenēs valdošajām patriarhālajām attiecībām Dana nav pakļāvusies, bet jau no bērnības uzņēmusies vadošo lomu.
“Čigāniem ir tā – bērniem brālis ir vienmēr jāklausa. Vienalga, vai viņš ir vecāks vai jaunāks. Tā jau no bērnības, ka vīrietis ir noteicējs. Bet mūsu ģimenē tā nebija, jo es biju dzīvīga meitene un brāli galīgi neklausīju. Vismaz viņš man neko nevarēja izdarīt,” pētniekiem atklāti stāstīja D.Didžus. Tomēr viņa atzīst, ka vīrietis čigānu sabiedrībā tiek vērtēts augstāk un viņam arī tiek piedoti pārkāpumi: “Tautā saka: ”Vīrietim cepure nekad nenokritīs”, savukārt sievietei, pārkāpjot kādus noteikumus, tas tiek pieminēts visu mūžu.”
Patiesa vērtība čigāniem ir bērni. Tāpēc gan D.Didžus, gan viņas māte I.Kozlovska ir izvēlējušās pedagoga profesiju.
Statistika nebija simpatizējoša latviešiem
Starptautiskā romu diena tika noteikta pasaules romu kongresā 1990. gadā, tādējādi aktualizējot romu sociālās problēmas, kā arī Otrajā pasaules karā nacistu masveidā nogalināto tautiešu piemiņu.
Statistika liecina, ka romu kopiena ir visvairāk sociālās atstumtības riskam pakļautā etniskā grupa Eiropā. Romiem ir viszemākais izglītības līmenis un legāli nodarbināto skaits. Izglītības trūkums viņiem liedz konkurēt darba tirgū, bet bezdarbs bieži vien ir šķērslis, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību. Turklāt izglītības un darba pieredzes trūkums nav vienīgie iemesli, kāpēc romi saskaras ar problēmām, meklējot darbu. Negatīvie stereotipi un aizspriedumi par šo tautu bieži neļauj tās pārstāvjiem pat ar izglītību iegūt darbu. Čigānu mūža ilgums ir apmēram par 10–15 gadiem īsāks nekā citām Latvijas tautām.
Pirms sešiem gadiem veiktā Eirobarometra pētījuma dati par diskrimināciju liecināja, ka 54 procenti respondentu piekrīt, ka sabiedrībai būtu ieguvums no efektīvākas romu integrācijas. Bet sabiedrības negatīvo attieksmi pret romu kopienas pārstāvjiem raksturoja 26 procenti Latvijas pilsoņu, kas uzskatīja par nepieņemamu, ja viņu bērnu skolasbiedri būtu romu bērni. Tāpēc ir svarīgi informēt sabiedrību par romu kopienas vēsturi, kultūru un dažādību, mazinot atstumtības plaisu starp šo kopienu un pārējiem iedzīvotājiem.
Latvijas senākās mazākumtautības pārstāvjiem romiem ir labas latviešu un krievu valodas runātprasmes, bet 93 procenti romu ir Latvijas pilsoņi.
