Iespējams, spēļu zāļu skaits Jelgavā samazināsies jau netālā nākotnē. To mūsu pilsētā notikušajā diskusijā par spēļu biznesa darbinieku sociālo atbildību prognozēja šīs nozares pārstāvji.
Iespējams, spēļu zāļu skaits Jelgavā samazināsies jau netālā nākotnē. To mūsu pilsētā notikušajā diskusijā par spēļu biznesa darbinieku sociālo atbildību prognozēja šīs nozares pārstāvji.
Diskusija par azartspēļu biznesa nākotni Jelgavā pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) iniciatīvas notika, kad Jelgavas dome pērnā gada nogalē aptaujāja iedzīvotājus par attieksmi pret azartspēļu zālēm. “Ziņas” jau informēja, ka jelgavnieki vairumā gadījumu par šā biznesa tālāku izplatību pilsētā izteicās noraidoši. Pašvaldību aptaujās citviet Latvijā ir līdzīgi rezultāti, tādēļ LSBA lēmusi rīkot diskusiju ciklu, un Jelgava ir jau sestā pašvaldība, kurā notikusi šāda domu apmaiņa.
Diskusijā mūsu pilsētā LSBA pārstāvjiem tika norādīts, ka bieži spēļu zālēs uzturas nepilngadīgas personas, savukārt šo zāļu personāls ne vienmēr ir uzdevumu augstumos, lai tā nebūtu. Tika panākta vienošanās ar sabiedriskās organizācijas “Vecāki Jelgavai” pārstāvjiem par regulāriem reidiem, lai kontrolētu nepilngadīgo uzturēšanos šādās vietās.
Diskusijas laikā viens no tās dalībniekiem SIA “Joker Ltd.” valdes priekšsēdētājs Roms Gailevičs atzina, ka patlaban novērojama spēlētāju skaita samazināšanās, tāpēc patlaban vairākas azartspēļu zāles Jelgavā strādājot ar zaudējumiem. Tās vēl netiekot slēgtas, jo “nogaidām, kā rīkosies pārējie azartspēļu biznesa dalībnieki”. Savukārt pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš pauda, ka uzņēmēju lēmums slēgt nerentablās azartspēļu vietas “ļautu samazināt laimētavu skaitu pilsētā bez tiesāšanās ar šā biznesa pārstāvjiem”.
Pašlaik Jelgavā, kur ir 66 tūkstoši iedzīvotāju, ir 23 spēļu zāles, un tajās atrodas 597 spēļu automāti. 2007. gadā azartspēļu nodoklis Jelgavas budžetā bija 225 000 latu, kas bija 0,47 procenti pilsētas kopbudžeta. 2008. gadā tas plānots 250 000 latu, kas attiecīgi ir 0,42 procenti pilsētas kopbudžeta.