Šajā skaistajā ziemas dienā savus vārdiņus sumina Evijas, Raitas un Jogitas. Viņām vēlam priecīgus svētkus un izturību pret ziemas aukstumu!
Šajā skaistajā ziemas dienā savus vārdiņus sumina Evijas, Raitas un Jogitas. Viņām vēlam priecīgus svētkus un izturību pret ziemas aukstumu!
Evijai Caunei vairāk par visu patīk domāt – pēc izglītības viņa ir filosofe un uzskata, ka apdomāšanās ne vienu vien varētu glābt no liekas rosības un daudzu lietu darīšanas tikai procesa pēc. «Cilvēki bieži domā vien laika nosišanas dēļ vai arī nokļuvuši sarežģītās situācijās, bet man patīk daudz domāt ikdienā,» teic Evija. Visbiežāk viņa domā par sevi, tuvajiem cilvēkiem, attiecībām un pasauli kopumā.
Arī darbs Evijai ir saistīts ar domāšanu – viņa Latvijas Lauksaimniecības universitātē lasa studentiem lekcijas filosofijā un retorikā un pati savu darbu dēvē par domāšanu auditorijas priekšā. Kaut arī viņai ir nepilni trīsdesmit gadi, studenti Eviju uztver nopietni, lai gan daļa no viņiem ir krietni vecāka par pasniedzēju.
Ar akadēmiskajām lietām Evijai ir īpašas attiecības: viņai patīk mācīties, un patlaban viņa raksta doktora disertāciju pedagoģijā. Arī augstskolas vide gaviļniecei šķiet gana demokrātiska, un attiecības ar kolēģiem ir daudz brīvākas nekā citās darbavietās.
Pēc Evijas domām, viņas būtību vislabāk izsaka pieci svešvārdi: optimiste, ideāliste, pacifiste, feministe, humāniste. «Vienvārdsakot, esmu labs cilvēks un tā arī jūtos,» piebilst gaviļniece. Runājot par vaļaspriekiem, Evija atzīst, ka ļoti patīk «dauzīties». Šā jēdziena izpratnē viņa iekļauj laika pavadīšanu ar draugiem, atrašanos dabā, ceļošanu un fotografēšanu ar veco labo «Zenītu». Fotogrāfiju jau tapis tik daudz, ka Evija prāto veidot izstādi.
Gaviļniece šad tad raksta arī prozu. Jau izdota maza, interesanta grāmatiņa «Viss par Mr.Humperdinku», un drīzumā viņa dosies arī uz ikgadējiem prozas lasījumiem Rīgā.
«Sevi saucu par laimīgu cilvēku, jo esmu savu dzīvi izveidojusi tā, lai man nekas nebūtu jādara pret savu gribu,» atzīst Evija.
