Darbu ārzemēs atrast kļuvis vieglāk, Jelgavā krasu bezdarba kāpumu neprognozē.
Skolotāju ielā 3 – Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē – ir karsts darba laiks. Iestādes darbinieki, kas specializējušies dažādās jomās, stundām ilgi veic vienu darba operāciju – jaunpienākušo bezdarbnieku reģistrēšanu. Šī «ātrās reaģēšanas brigāde» strādā diezgan sekmīgi. Aģentūras apmeklētājiem gan jāstāv rindās, tomēr tās parasti nav stundām garas. Šādā saspringtā situācijā lūdzu uz sarunu filiāles vadītāju Māri Narvilu. – Patlaban medijos publicētās prognozes ir drūmas. Bezdarbnieku skaits valstī šogad varētu sasniegt pat desmit procentu no darbspējīgo iedzīvotāju skaita. Domāju un ceru, ka Jelgavā tuvākajā laikā liels darbu zaudējušo iedzīvotāju skaita kāpums nedraud. Pagājušā gada beigās pilsētā bezdarba līmenis bija 5,5, bet rajonā – 6,6 procenti. Turpat blakus kaimiņos Dobelē, kur ražošanu sašaurinājuši vairāki lieli uzņēmumi, tas gan ir divas reizes lielāks – 11 procentu. Toties Tukumā vismaz pagaidām saglabājas neparasti mazs – 4,3 procenti. Šodien bezdarbs Jelgavā ir 2005. gada līmenī. – Kāds ir jūsu filiālē reģistrētā bezdarbnieka portrets?Tas kļūst vīrišķīgāks. Vīriešu pārsvars reģistrētajos bezdarbniekos ir ap desmit procentu. Starp stiprā dzimuma pārstāvjiem ir daudz celtnieku, šoferu, palīgstrādnieku, krāvēju. Runājot par bezdarbnieku izglītības līmeni, parasti apdraudētāki ir mazāk izglītotie. Taču mūsu reģistrā ir arī 110 bakalauru, 28 maģistri un trīs doktori. Interesanti, ka, palielinoties bezdarbnieku skaitam, īpaši nav mainījusies to vecuma struktūra, kas norāda, ka cilvēks visos vecumos ir konkurētspējīgs darba tirgū. – Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā mācīties bezmaksas kursos. Šis piedāvājums nav tik plašs, kā bija pirms dažiem gadiem. Taču arī šogad atvēlēti līdzekļi gan valsts valodas apguvei, gan svešvalodām, datorzinībām, gan arī kvalifikācijas celšanai un jaunas profesijas apguvei. Apmācības virzienam vajadzētu būt tādam, lai cilvēks nostiprinātu savas vājās puses un tādējādi palielinātu konkurētspēju darba tirgū. Organizējot kursus, mēs sastopamies ar nevīžību pret izglītības dokumentiem. 2008. gada sākumā to nebija sešiem procentiem reģistrēto bezdarbnieku, bet tagad var teikt, ka katrs trešais bezdarbnieks nevar pierādīt, kur mācījies. Ja kursos nevēlas iet, bez izglītības dokumentiem, protams, var iztikt. Taču vienmēr patīkami, ja cilvēks ar zināmu cieņu izturas pret savu pagātni, tostarp skolu un augstskolu, kur mācījies. * * *Turpat NVA Jelgavas filiālē ir kabinets, kur no oktobra apmeklētājus pieņem EURES tīkla konsultants Artūrs Bāliņš, kurš nodarbojas ar iekārtošanu darbā dažādās ES valstīs. Lai arī darba meklētāju skaits ārzemēs gada laikā audzis divas reizes, pie šā kabineta nemana rindu. – Cik interesentu jūs ikdienā apmeklē?Kādi septiņi astoņi. Ir diezgan daudz tālruņa zvanu no cilvēkiem, kuri jūtas dažādu darbā iekārtošanas firmu apkrāpti. Mēs tad šīs sūdzības nosūtām NVA Juridiskajam departamentam, kas var rosināt jautājumu par licences atņemšanu firmai. – Kāda ir atšķirība starp EURES un privātām darbā iekārtošanas firmām? Mēs sniedzam konsultācijas bez maksas un darbojamies vienotā, drošā EURES tīklā ar citām ES valstīm. Patlaban mūsu portālu www.eures.europa.eu un www.nva.gov.lv/ eures datu bāzē ir ap miljons vakanču. Sadarbībā ar kolēģiem citās valstīs varam nodrošināt tiešu kontaktu ar darba devējiem. – Izklausās ļoti pārliecinoši. Ja, piemēram, es vēlētos strādāt par matrozi, kurā valstī man būtu šādas iespējas? Portāls ir publiski pieejams jebkuram, bet, ja cilvēkam trūkst attiecīgo prasmju, es varu palīdzēt. Pēc pašreizējās informācijas (saruna notika 13. janvārī – red.), pēdējo trīs dienu laikā matroži nav bijuši EURES tīklā pieprasīti ne Lielbritānijā, ne Īrijā, ne arī Zviedrijā. Toties apkopējiem Lielbritānijā patlaban ir 514, Zviedrijā – 42, bet Īrijā – četras vakances. – Kādi ir biežāk sastopamie šķēršļi, meklējot darbu ārzemēs?Viens ir nepietiekamās valodu zināšanas. Vismaz 300 vārdu krājumam jābūt, strādājot pašus mazkvalificētākos darbus. Taču galvenais, ka cilvēki nevēlas uz ilgāku laiku atstāt ģimeni. – Vai varat minēt prakses piemēru, kad kāds jelgavnieks, sadarbojoties ar EURES tīklu, dabūjis labu darbu ārzemēs un tādējādi pārvarējis savu krīzi?Mēs Jelgavā darbojamies samērā nesen. Sūdzību no klientiem nav, un, domāju, laimīgie, kas savas problēmas vismaz uz laiku atrisinājuši, vēstules neraksta.
