Evita Valdmane vēlējās kļūt par psihoterapeiti, bet kļuva par ģimenes ārsti
Šodien Rīgas Stradiņa universitātes aulā notiks akcijas «Meklējam labu ģimenes ārstu!» svinīgā noslēguma ceremonija – tajā pie balvas tiks arī mūsu pilsētas ģimenes ārste Evita Valdmane, kuru paciente pieteikumā šai balvai dēvē par īstu profesionāli un sirds cilvēku.
Pati ārste stāsta, ka aroda izvēli, visticamāk, ietekmējusi mammas profesija – viņa strādājusi par feldšeri. Evita jau no bērnības gājusi mammai līdzi uz pacientu pieņemšanām un tā «saslimusi» ar vēlmi palīdzēt cilvēkiem. «Es laikam piederu pie tās, pēc psihologu domām, mazliet deformētās personu struktūras, kas jau no bērnības zina, par ko kļūs pieauguši. Būšu ārste – man bija skaidrs jau pirmajā klasē,» atklāj Evita.
Svarīgākais darbā ar pacientiem ir saziņa – svarīgi ir izrunāties, uzklausīt. Nereti pacientam vajagot piezvanīt un aprunāties ar ārsti tikai drošības sajūtas gūšanai, lai problēmu «norunātu no sevis». Tāpat ārsti savā ikdienas darbā nedrīkst aizmirst, ka katrs gadījums ir atšķirīgs, katrs pacients unikāls un ikvienam vajadzīga citāda pieeja. Tas savukārt rada spriedzi pašu dakteru ikdienā, jo darba gūzmā jāatrod brīdis, ko veltīt katram apmeklētājam.
Klientiem ārstu redzamākā darba daļa ir pieņemšanas stundas, kad notiek tikšanās ar pacientiem un izmeklējumu veikšana. Par to, ka darbadiena turpinās vēl krietni pēc tam, neviens īpaši nedomā. Taču, kā stāsta Evita, pacientu medicīnas kartīšu sarakstīšana aizņem tikpat daudz laika, kā apmeklētāju pieņemšana.
Ģimenes ārsts – psihologs un sociālais darbinieks
«Ģimenes ārsts vienmēr būs citā lomā nekā speciālists, jo pie mums pacienti atgriežas, bet viņus apmeklē pēc vajadzības, maina un atrod citus,» sava aroda specifiku skaidro Evita. Viņa uzsver, ka ģimenes ārstiem jābūt ne tikai mediķiem, bet nereti arī psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Daktere piekrīt uzskatam, ka bieži slimības rodas «galvā». Cilvēkam, kuram ir problēmas ģimenē vai darbā un grūti ar finansēm, izredzes saslimt ir lielākas, nekā tādam, kurš jūtas laimīgs. Viņa uzsver: «Laimīgs cilvēks nesaaukstējas, stāvot peļķē, bet nomāktajam slimība būs klāt kā likts!»
Mūsdienās vistipiskākās veselības problēmas ir stresa un spriedzes izraisītas saslimšanas, turklāt tās novērojamas gandrīz visām vecuma grupām, sākot jau ar skolēniem un beidzot ar gados veciem cilvēkiem, novērojusi daktere.
Studiju laikā Evita vēlējusies kļūt par psihoterapeiti, bet sanācis tā, ka atradusi sevi ģimenes ārsta profesijā. Savā praksē viņa izceļ iespēju būt tuvāk cilvēkiem, iepazīt pacientus, ilgstoši ar viņiem sadarbojoties, kā arī izjust gandarījumu, kad ir palīdzēts.
«Cilvēki savā būtībā ir ļoti jauki. Neliegšos, ir gandarījuma sajūta, kad atnāk un pasaka – paldies, ka palīdzējāt,» saka ārste, piebilstot: «Ir daudz vairāk pieredzējušu kolēģu, kas būtu pelnījuši saņemt atzinību akcijā «Meklējam labu ģimenes ārstu!»» Viņasprāt, Latvijas iedzīvotāju veselību uzlabotu vairāk labu emociju ikdienā. «Mums visiem pietrūkst pozitīvisma, ko, protams, arī var saprast, ja cilvēki spiesti daudz laika veltīt sadzīves problēmu risināšanai,» secina Evita. Darba ikdienā viņa redz, cik sarežģīti cilvēkiem ir tikt pāri slimošanas posmam dzīvē, īpaši – vientuļiem pensionāriem, mammām, kas vienas audzina mazuļus un vēl apvieno to ar pilna laika darbu, tāpat arī ģimenēm, kurās aug vairāki bērni. Tad nereti rodas nepadarīta darba izjūta, jo palīdzēt visiem nav iespējams. «Galvenokārt tāpēc, ka šeit, ārsta kabinetā, cilvēks nonāk jau ar dažādu problēmu kopumu, nevis tikai kādas slimības dēļ.»
Ar «trenažieri» pa mauriņu
Evita spriež, ka nereti darbā pavada pat pārāk daudz laika, un atzīst – domas par darbu nolikt malā esot diezgan grūti. Tomēr viņa uzskata, ka atpūsties jāmācās ikvienam, jo relaksējies cilvēks arī darbam spēj nodoties daudz kvalitatīvāk. «Grēkoju arī pati – ir bijušas reizes, kad ilgstoši neeju atvaļinājumā, un pēc tam tas viss atgriežas uz pašas veselības rēķina. Saslimušai nākas darba skrējienu apturēt piespiedu kārtā.» Labākā atpūta dakterei esot ceļošana. Tāpat mieru sniedz dzīve laukos – viņa mitinās Vecsvirlaukas pagastā un dzīve ārpus pilsētas ar savu rimto ritējumu vien var sniegt atelpu. Visas tiesības ir arī justies kā vietējai – pamatskolā gājusi Jelgavas novadā, vēlāk mācījusies Jelgavas 2. ģimnāzijā, kādu laiku dzīvojusi pilsētā, līdz atgriezusies vecāku mājās laukos. «Manam četrgadīgajam dēlam dzīve laukos noteikti nāk vairāk par labu, nekā mitināšanās dzīvoklī pilsētā, un man pašai arī patīk,» stāsta Evita un priecājas, ka vasarās viņai tur esot arī bezmaksas trenažieris – zāles pļāvējs.
Ārste atzīst, ka dažkārt var atpūsties arī pie TV ekrāna, turklāt viņai neesot iebildumu pret dakteru seriāliem, ko nereti rāda televīzijas programmās. Ja sanāk, un tas nav bieži, sērija no «Daktera Hausa» vai «Grejas anatomijas» esot labs veids, kā relaksēties. Salīdzināt filmās redzēto ar realitāti ārste necenšas, jo seriāls tomēr prasa šova elementu klātbūtni, tāpēc viņa medicīniskas kļūdas tajos nemeklējot. ◆
