Salto ģimenes saimniecībā Lapsu mājās tiek aprūpēti dažādu sugu putni un zvēri, audzēti dārzeņi un ogas, ievākts medus
Aprīlī apritēs 21 gads, kopš Vents un Laila Saltie ar savu ģimeni mitinās Lapsu mājās Līvbērzes pagastā. Dzīvē darītas daudzas lietas, līdz skaidri saprasts – bez rušināšanas pa zemi un savas saimniecības būs grūti iztikt. Pirms ievākšanās Lapsu mājās ģimene mitinājusies mazā dzīvoklītī Mārupē, tāpēc labprāt izskatījuši iespēju pārcelties uz laukiem. Saimniecei jau sen tā vien gribējies parosīties zemes darbos.
Tiesa gan, māja tolaik bijusi pamesta, briesmīgā stāvoklī. Ventu un Lailu tas nenobiedēja. Ventam, kurš tāpat kā viņa tēvs un vectēvs pēc aroda ir mežsargs, piedāvāts darbs mežniecībā un iespēja dzīvot vecajā mežsarga mājā – Lapsās.
No vistām un tītariem līdz ungāru cūkām
Saimniece nosmej, ka mājas vārds «Lapsas» viņiem ļoti patīk un vēlēšanās mainīt to nekad nav bijusi, lai arī saimniecībā mitinās apmēram 200 putnu un nosaukums ar putnkopību varbūt nesaskan. Dienā, kad «Ziņas» zvana, lai sarunātu interviju, Lapsas piemeklējis negadījums – kāju salauzis saimniecības vienīgais strauss. No lielā putna saimniekiem pēc negadījuma ar nožēlu nācies šķirties, tomēr plinti krūmos viņi nemet. Vents saka: «Gan mums atkal būs strauss!»
Pašlaik saimniecībā aptuveni 200 putnu klāstā mīt gan dažādu sķirņu vistas, gan pīles, paipalas un citi spārnaiņi. Tomēr tas nav viss – Salto bērni ar lepnumu nes rādīt, kā Laila smejas, trušus bez ausīm jeb savas jūrascūciņas, apskatei tiek izvilkta arī melna trusene. Citos būros mitinās vēl citi garauši, bet tālāk aplokā rukšķinās īpašās ungāru cūkas, kas no parastajām uzreiz atšķiramas sava sprogainā kažoka dēļ. Saimniece Laila uzsver, ka šīs cūkas īpašas arī ar to, ka uzturā lieto tikai zaļbarību – saknes un zāli –, līdz ar to gaļa ir veselīga un «tīra». Citā aplokā viesus ar interesi nopēta kazas, bet fotogrāfam pozē nūtrijas. Tieši nūtriju gaļu īpaši uzliela Vents, stāstot, ka tā izceļoties ar sulīgumu un mīkstumu.
Sākot turēt putnus, Lapsu mājās neviens nav plānojis, ka nodarbe izvērsīsies tik plaši. Papildinot saimi ar kādu putnu vai zvēru, interese par tiem un azarts arvien augot. Tagad visi radi, draugi un paziņas arī zinot, ka Saltos vienmēr iepriecinās kāda dzīva radība dāvanā. Visu laiku putnu un zvēru saime tiekot papildināta. Saimnieki rāda jaunumu – Kohina vistas, kas viņu kūtī mīt nesen, tagad esot liela interese novērot, cik lielas tieši tās izaugs, kādas olas dēs un kā garšos to gaļa.
Vīram putni, saimniecei – dārziņš
Tā iegājies, ka putni vairāk ir vīra Venta pārziņā. Tikai dienās, kad Vents dodas uz darbu (viņš ir uzraugs cietumā), rūpes par tiem uzņemas Laila. Pašai Lailai tuvāka dārzkopība. Viņa ar lepnumu ved «Ziņas» uz siltumnīcām, kur jau zaļo pirmie stādiņi. Īpaši tuva Lailai ir tomātu audzēšana. Siltumnīcās redzami pirmie tomātu dēsti, kas gan vēl nav sastādīti augsnē, jo tam pagaidām par agru. Tikmēr zemē sasēti redīsi un rukola. Saimniece izrāda arī upeņkrūmu stādījumus un avenes. Turpat tālāk – stropi ar vairākām bišu saimēm. Tiesa gan, bites tiekot turētas, lai tās apputeksnētu dārzu, tomēr svarīgā uzdevuma «blakus produkts» – medus – lieti noderot.
Salto ģimene savu produkciju ik dienas ved tirgot uz Rīgu, par savējo saucot Imantas tirdziņu. Tur saimniekiem jau ilggadēji kundes, kas zina – viņu produkcija audzēta pašu spēkiem un dabiski. Laila pasmejas, ka Latvijas tirgos, protams, ne viens vien lielībnieks, kas stāsta par paša audzēto produkciju, to iepērk citur. Arī viņiem mutīgu tirgotāju, kas liela savas saimniecības preci, gadījies satikt, tam iepērkoties nakts tirgū.
Saltie ir vietējās produkcijas piekritēji un ievērojuši, ka pamazām cilvēki arvien vairāk sākuši novērtēt Latvijas ražojumus. Turklāt vēloties iepirkties pie pašiem zemniekiem, nevis pārpircējiem. Bijuši gadījumi, ka klienti speciāli braucot uz Lapsām pārbaudīt, vai patiesi viss tiek audzēts tur uz vietas.
Saimnieki par ieguvumu sauc to, ka viņu mazā saimniecība ir plaša spektra – katra lieta dodot savu artavu, jo nekad pilnībā nav iespējams paredzēt, cik labvēlīgs būs gads, piemēram, tomātu audzēšanai. Saimniece stāsta, ka pagājušajā gadā pirmā stādu partija iznīkusi slikta kūdras substrāta dēļ. Kāpēc stādi iznīkst, Laila sapratusi tikai tad, kad daļu no dēstiem iestādījusi citā maisījumā. Tāpat putni un zvēri mēdz saslimt. Bet nesen saimniecību pasākusi apciemot mājas vārda nesēja – lapsa.
Veiksmes trijstūris starp Dobeli, Jelgavu un Tukumu
Saltie, lai arī noteikti neslīgst milzu pārticībā, par dzīves nedienām īpaši nebēdā un nākotnē raugās pilni optimisma. Pieraduši paši saviem spēkiem tikt galā. Vents uzsver, ka dzīvojot ļoti labā vietā – vienlīdz tuvu gan līdz Dobelei, gan Jelgavai, tālu nav Tukums un arī galvaspilsēta. Lapsas atrodas Jelgavas novadā, bet burtiski turpat blakus ir Dobeles novads. Mazākie Salto bērni Justs Juliāns un Marija Magdalēna skolu apmeklē Jaunbērzē, bet Mūzikas skolu – Dobelē. Vecākās trīs atvases jau dzīvo patstāvīgi.
Laila uzsver kuplās ģimenes priekšrocības – nepieciešamības gadījumā arī lielie bērni esot klāt, lai palīdzētu, bieži vien pat lūgt nevajagot. Bet mazākie pilnīgi mierīgi paši varot uzņemt interesentus, kas vēlas aplūkot Lapsu putnu un zvēru saimi – par katru no tiem protot viesiem pastāstīt. ◆
