Uzskatot, ka Meža dienās katram cilvēkam būtu jāiestāda vismaz viens koks savā dzīves vietā, atsvaidzināsim šim darbam nepieciešamās zināšanas! Senā austrumu gudrība – izaudzināt dēlu, nosist čūsku un iestādīt koku – zināma ikvienam.
Uzskatot, ka Meža dienās katram cilvēkam būtu jāiestāda vismaz viens koks savā dzīves vietā, atsvaidzināsim šim darbam nepieciešamās zināšanas!
Senā austrumu gudrība – izaudzināt dēlu, nosist čūsku un iestādīt koku – zināma ikvienam. “Zaļie” gan apšauba čūsku sišanas lietderību, taču pret dēlu audzināšanu un koku stādīšanu nevienam pretenziju nav.
Plaukstošajos mežos vītero putni, spainī krājas bērzu sulas – tas liecina par pavasara atgriešanos. Tas ir signāls koku stādīšanai mežu izcirtumos un savā tuvākajā apkārtnē. Agrāk kokus stādīja par godu kādam notikumam, piemēram, Glika Bībeles pārtulkošanai, cilvēka piedzimšanai, mājas uzbūvēšanai, taču ne jau tas ir būtiskākais. Galvenais – vēlme veidot skaistu apkārtni, kā tas bija pirms kara, kad uz katru lauku māju veda ozolu vai liepu aleja un pagalmos zaļoja dažādi koki un krūmi.
Pieņemot, ka šā pavasara meža darbi nerisināsies izcirtumos un aizlaistajās lauksaimniecības zemēs, bet sava īpašuma robežās, iepriekšēja augsnes sagatavošana koku stādīšanai nav vajadzīga.
Ko darīt? Protams, stādīt to koku, zem kura lapotnes vēlāk būtu patīkami uzbūvēt soliņu atpūtai, kura ziedi un augļi sniegtu estētisku baudījumu. Atbilstoši augsnes auglībai stādīšanai var izvēlēties ozolu, osi, bērzu, liepu vai kļavu.
Kur iegūt stādus? Bagātākie un slinkākie var doties uz tuvāko kokaudzētavu, lai tur piecus līdz septiņus gadus vecu ozolu, liepu un kļavu stādus iegādātos par diviem trim latiem. Rosīgākie tos sameklēs un izraks tuvākajā mežā.
Stādīšanas vietā jāizrok pietiekami plata un dziļa bedre, lai nedeformētos stāda sakņu sistēma. Ja atsevišķas saknes ir pārāk garas, tās ar asu nazi var apgriezt. Bedrē vēlams iebērt dažus spaiņus melnzemes – sākotnēji uzlaboto kociņa barības devu. Tad stādu ar izrakto augsni ievieto bedrē apmēram tikpat dziļi, cik tas audzis mežā vai kokaudzētavā. Uzbērto augsni pieblīvē un, viegli paraustot aiz galotnes, pārbauda, vai stāds pietiekami stingri turas augsnē. Augsnes kārtai virs saknēm jābūt vismaz 10 centimetru biezai.
Ja tas izdarīts, stādu piesien pie mieta ar plastmasas lenti vai citu elastīgu materiālu. Piesējums jāsaglabā līdz stāda stabilai ieaugšanai jaunajos apstākļos.
Ja lapu koka stādu garums ir ap pusotru metru, zarus ieteicams apgriezt. Tas nodrošina vēlamās formas vainaga izveidošanos un sākotnējās transpirācijas samazināšanos. Apgriešanas process ir vienkāršs – apakšējie zari vismaz līdz pusei no kociņa augstuma jānogriež līdz stumbram, augšējiem – jānolīdzina tikai gali. Nav ieteicams apgriezt oša zarus, jo kokam tas var kaitēt.
Ap iestādīto kociņu izveido augsnes valnīti, un stādu aplaista ar diviem trim spaiņiem ūdens. Laistīt turpina vismaz divas nedēļas atkarībā no īpašnieka iespējām un meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Izlasījāt? Pārdomājāt? Ja tā, tad lāpstas pār pleciem un – uz priekšu! Apzaļumosim savus īpašumus un visu Latviju!
