Vakar vakarā ar tradicionālo lāpu gājienu un piemiņas brīdi pie svecīšu liesmiņu ieskauta Lāčplēša pieminekļa Jelgavā atzīmēja gadadienu latviešu uzvarai pār bermontiešiem.
Vakar vakarā ar tradicionālo lāpu gājienu un piemiņas brīdi pie svecīšu liesmiņu ieskauta Lāčplēša pieminekļa Jelgavā atzīmēja gadadienu latviešu uzvarai pār bermontiešiem.
Lāpu gājienā no Zemessardzes bataljona mītnes Dambja ielā līdz piemineklim Jelgavas atbrīvotājiem pie dzelzceļa stacijas piedalījās jaunsargi, zemessargi un daudzi jelgavnieki.
Sanākušos uzrunāja un piemiņas vainagus nolika Zemessardzes 52. kājnieku bataljona pirmais zemessargs Leons Lecis, pilsētas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, rajona Padomes priekšsēdētājas vietnieks Ziedonis Caune un citas amatpersonas.
Vēl pirms gājiena sākuma vairāki jaunsargi sarunā ar “Ziņām” sacīja, ka viņiem ir gods piedalīties šādā pasākumā, kur var pabūt kopā ar Latvijas atbrīvotājiem. “Latvijā ir vairāk nekā 150 pieminekļu un piemiņas zīmju baznīcās, kas simbolizē latviešu varonību un Tēvzemes mīlestību,” teica L.Lecis. Savukārt uzrunātā Irma Lūriņa pastāstīja, ka viņas tēvs Kristaps Ozoliņš tikai neilgi pirms brīvības cīņu beigām atbrīvots no gūsta Vācijā, bet tūlīt pēc atgriešanās Tēvzemē cīnījies pret bermontiešiem Latgalē.
Pēc piemiņas brīža pilsētas kultūras namā notika svētku koncerts.
1919. gada 3. novembrī sākās latviešu uzbrukums pret bermontiešiem. 11. novembrī Rīgas pils un abi Daugavas krasti bija atbrīvoti. Šajā dienā tika nodibināts Lāčplēša kara ordenis, ko pasniedz par varonību kara laikā.
