Vairāk par sava vīra sievu
Terēzes Annas Fauleres «Romāns par Zeldu Ficdžeraldu» ir stāsts par mīlestību, sapņiem, cerībām un to sabrukumu. Tas ir autobiogrāfisks darbs, rakstīts pirmajā personā, lai lasītājs labāk izjustu slavena amerikāņu rakstnieka dzīvi viņa sievas skatījumā.Ļoti interesants, saistošs sižets. Zelda mīl savu vīru, ir viņa mūza un iedvesmotāja, bet pienāk brīdis, kad gribas rāmāku dzīvi. Taču Skots Ficdžeralds ir ieskrējies uz diezgan bīstama ceļa – katru dienu ballītes ar neprātīgu dzeršanu, nemitīga dzīvesvietas maiņa no kontinenta uz kontinentu. Un visur sievai jābūt klāt. Jo sievai jādara tas, ko grib vīrs. Tādi tā laika – 20. gadsimta 20.–30. gadu – tikumi. Ja vēlies, vari pamest vīru, bet bērni automātiski paliek pie tēva. Tieši šis iemesls notur Zeldu pie vīra 20 gadu, jo, pagurusi no nemitīgās dzīrošanas, viņa tomēr nespēj atstāt savu meitu.
Romāns rotaļīgi ataino zudušās paaudzes – veselas plejādes slavenu amerikāņu rakstnieku un mākslinieku – dzīves lappuses. Bohēmiskais dzīvesveids, neveselīga konkurence, sievietes pilnīgā pakļautība. Tas ir kā muklājs, no kā nevar izrauties. Zelda mēģina mācīties baletu, gleznot, rakstīt esejas, taču vīrs viņas centienus noniecina un dēvē to par nevēlamu saslimšanas simptomu, visam viņas laikam jāpieder vīram. Tiešām briesmīgi. Mēs, šodienas sievietes, varam priecāties, ka pašas varam noteikt savu likteni, savu nodarbošanos, realizēt savus sapņus, bet Zeldai pirms simt gadiem tas nebija iespējams. Un romantiskajai meitenei sākas īstas veselības problēmas.
Ir vērts izlasīt. Var iepazīt slavenu rakstnieku paradumus un uzvedību, mākslinieku vidi, kā arī feminisma kustības aizsākumu ASV. Zelda nebija feministe, viņa tikai vēlējās, lai viņai būtu pašai sava dzīve, lai viņa būtu kas vairāk nekā tikai sava vīra sieva un spēļmantiņa.
Veneranda Godmane, Pārlielupes bibliotēkas vadītāja
Sadarbībā ar grāmatu apgādu «Zvaigzne ABC»