Starp vilkiem
Ja jums patīk episki vēsturiski romāni un kostīmdrāmas, šī būs īstā grāmata, ko izlasīt. Domāta ne katram lasītājam, jo vēsturisku romānu nemīlētājus noteikti nogurdinās smalkie laikmeta apraksti un vēsturisko personāliju uznācieni stāstā. Taču šī žanra faniem gan “Vilku nams” var kļūt par gardu kumosu. Nemaz ne tik bieži mūsdienās top šādi saistošu notikumu un spilgtu personāžu pārbagāti vēsturiskie romāni. Lai gan personālijas, iespējams, var šķist pārāk populāras. Piemēram, Annas Boleinas dzīve apspēlēta ne vienā vien grāmatā un filmā. “Vilku namā” gan viņa nav gluži galvenā varone. Romāns vēsta par laiku, kad viens no svarīgākajiem cilvēku mērķiem bija iegūt ietekmi galmā, un panākumi deva neierobežotu varu, bet vienas vienīgas kļūdas dēļ varēja nonākt uz ešafota vai vismaz aiz restēm.
16. gadsimta 20. gados Anglija atradās uz katastrofas sliekšņa: ja valdnieks nespētu radīt vīriešu kārtas mantinieku, valstī varētu sākties postošs pilsoņu karš. Tāpēc Henrijs VIII vēlas anulēt savu pirmo laulību un apprecēt šarmanto Annu Boleinu, bet šo nodomu neatbalsta nedz pāvests, nedz citi Eiropas monarhi. Nespēdams rast risinājumu šai problēmai, Henrija galvenais padomnieks gudrais un ambiciozais kardināls Vulzijs krīt nežēlastībā. Šajā sarežģītajā brīdī notikumos iesaistās viens no grāmatas galvenajiem varoņiem Tomass Kromvels – oriģināla, pretrunīga, ar dēmonisku enerģiju apveltīta personība, harizmātisks huligāns, ideālists un oportūnists. Būdams zemas kārtas cilvēks, viņš kļūst par izcilu politiķi, diplomātu un manipulatoru, kas ar dzelžainu apņēmību īsteno savas ambīcijas, kaut Henrijs VIII ir ārkārtīgi nepastāvīgs: te sentimentāls un labvēlīgs, bet jau nākamajā brīdī salts un cietsirdīgs. Kromvels palīdz karalim uzveikt opozīciju, bet kāda būs šī triumfa cena?
Vēsturisko notikumu aprakstos var vilkt paralēles arī ar mūsdienām, saskatīt pārdomas, kas, visticamāk, bijušas tolaik un nav zaudējušas savu aktualitāti arī mūsdienās.
“Tauta vienādiņ alkst pārmaiņu,” paskaidro Kavendišs. “Kolīdz kāds dižens vīrs sasniedz kalngalus, viņiem vajag to gāzt – vienkārši tāpat, pārmaiņas pēc,” spriež vīri romānā un turpina: “Tā nav angļu, bet cilvēku iedaba. Viņi allaž cer uz pārmaiņām. “Bet ko tās viņiem dos?” prāto Kavendišs. “Labi paēdušu suni nomainīs izsalcis, kurš iecērt zobus tuvāk kaulam. Aizies vīrs, kas apvēlies miesās ar godu, un viņa vietu ieņems kārns un alkatīgs aizstājējs.”
Grāmatas autore Hilarija Mantela (Hilary Mantel, dzimusi 1952. gadā) ir angļu rakstniece, īso stāstu un vēsturisku romānu autore. Pirmā sieviete, kas prestižo Bukera balvu saņēmusi divas reizes: 2009. gadā par romānu “Vilku nams” un 2012. gadā par tā turpinājumu “Bring Up the Bodies”. Pēc “Vilku nama” motīviem 2015. gadā uzņemts arī televīzijas seriāls.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
