Ar Ulda Pīlēna uzņēmēja kodu
Kad grāmatas “Kā kļūt par miljonāru” autoram pajautāja, kā viņš kļuvis par miljonāru, viņš sāka smieties un atbildēja: “Sarakstīju grāmatu “Kā kļūt par miljonāru”.”
Šī anekdote man nereti ienāk prātā, lūkojoties uz dažādiem pašpalīdzības izdevumiem, kuru klāsts grāmatnīcās aug kā sēnes pēc lietus. Šķiet, izlasot grāmatu, vari visu – sākt skriet kā Useins Bolts, būt slavens kā Breds Pits, nemaz nerunājot par vislabāk izaudzinātajiem bērniem, laimīgāko ģimenes dzīvi un stabilāko psihi.
Kad rokās nonāca Ulda Pīlēna “Mans uzņēmēja kods”, raudzījos uz to skeptiski, jo padomi, kā kļūt par veiksmīgu uzņēmēju pārāk līdzinātos versijai, kā kļūt par miljonāru. Taču tā tomēr nav, lai gan, lasot pirmo nodaļu “Ja esi paņēmis rokās šo grāmatu”, vēl biju samērā kritiski noskaņota. Autors ievadnodaļā raksta: “Ja esi paņēmis rokās šo grāmatu, acīmredzot kaut kas tās vizuālajā noformējumā vai tēmas pieteikumā ir tevi uzrunājis. Tas nozīmē, ka tu atrodies meklējumos, ceļā. Tu esi atvērts jaunai pasaules izpratnei, gatavs būt aktīvā un uztverošā pozīcijā, vēlies saprast pasauli un savu vietu tajā…”
Jāatzīst, tā “sevis atrašana”, šajā gadījumā – savas vietas pasaulē atrašana, jau liek uz visu raudzīties ar aizdomām, jo arī šīs frāzes kļuvušas par tādu kā mūsdienu modeslietu. “O, es studijas pametu. Tas nebija gluži mans. Vēl meklēju sevi,” stāsta viena divdesmitgadniece otrai. “Aizgāju no darba. Tagad mācos gleznot. Meklēju sevi,” teic pieredzes bagāta grāmatvede. Apmēram tā tas mēdz izskatīties.
Kas man patika šajā grāmatā, tas bija neuzbāzīgais tonis. Nešķita, ka obligāti jāpieņem par absolūtu patiesību visas U.Pīlēna domas par uzņēmējdarbības vidi, veiksmīgu sava biznesa attīstīšanu un pārvaldi. Gluži kā lasīt tādu krietni garāku interviju ar pašu U.Pīlēnu.
“Jau pats fakts, ka no daudzām grāmatām esi izvēlējies tieši šo, kura nav izklaides literatūra laiskai vakara pavadīšanai vai miega stimulēšanai un kuras autors intervijās un rakstos nekad nav īpaši izcēlies ar vienkāršu literāru stāstījumu, liecina, ka tevi kaut kas pozitīvi urda,” teikts ievadā. Grāmata patiešām nav ļoti viegli izlasāma. Kā jau teikts, tā nav gluži izklaides literatūra. Par vienu vai otru pausto domu prasās padomāt ilgāk. Grāmatu veiksmīgi vieglāk uztveramu un ne tik smagnēju padara lappuses ar dažādu autoru citātiem, kas brīžam varbūt šķiet klišejiski, bet citi arī liek padomāt par procesiem pasaulē un sabiedrībā vai uzņēmumā. Kā Žozefa Žubēra teiktais: “Labāk apspriest kādu jautājumu un tā arī nenonākt pie secinājuma nekā kaut ko secināt, jautājumu pat neapspriežot.”
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
