Mīlestības samaitātā
Karīna Račko latviešu literatūrā veiksmīgi ieņēmusi līdz šim tukšo nišu. Viņas erotiskie romāni ar spilgtajām seksualitātes ainām cilvēkus gan pakļauj, gan mulsina. Katrā ziņā nekas tāds līdz šim latviešiem pat sapņos nav rādījies. Tik atklāti attēloti temati, kas ikvienam cilvēkam ir būtiski un svarīgi. Un, protams, atbilstoši audzināšanai un dzīves pieredzei, romānus gan pielūdz, gan kritizē.
Īsā laikā autore sarakstījusi trīs romānus – “Saplēstās mežģīnes”, “Debesis pelnos”, “Samaitātā” –, un visos mutuļo kaisle. Viņa savā mājaslapā raksta: “Sekss ir cilvēka psiholoģijas spogulis. Ļaujoties instinktiem, mēs bieži vien esam vispatiesākie, tāpēc tieši seksuālajās attiecībās ļoti precīzi atspoguļojas cilvēka psiholoģija. Savos darbos gan varoņu rakstura īpašības un psiholoģisko portretu, gan iekšējos un ārējos konfliktus, traumas un ilgas cenšos rādīt caur seksualitātes prizmu.”
“Tomēr erotika nebūt nav manu darbu esence, stāsti ir daudz dziļāki, smalkāki un komplicētāki,” viņa uzsver. “Man patīk preparēt dvēseles, analizēt varoņu zemapziņas īpatnības, jūtu ķīmiju un seksualitāti, meklēt iemeslus tēlu domām, izjūtām, rīcībai. Iekāre, kaisle, kopābūšanas alkas – tas ir skaisti. Tajā nav nekā nepareiza vai nosodāma. Manuprāt, ir pēdējais laiks atzīt, ka katram no mums ir tiesības aiz guļamistabas durvīm novilkt savas robežas.
Manos darbos skaidri nolasāms protests pret sabiedrības tendenci itin visu – cilvēkus, sapņus, jūtas, attiecības – ietilpināt standartizētos rāmjos, jo viena no augstākajām vērtībām dzīvē ir personīgā brīvība.”
Romāns “Samaitātā” atklāj iekāres triumfu. Var sevi iegrožot, domāt un izturēties pareizi, taču cīņā ar prātu jūtas vienmēr ņems virsroku. Un, lai cik nepareizi būtu ļauties tuvībai ar mīļākā dēlu, Adriāna nespēj sevi kontrolēt. Nespēj, par spīti mātes audzināšanai, ka dzīvē galvenais ir sameklēt bagātu vīrieti un dzīvot bezrūpībā. Taču, kad viss kārotais ir saņemts un tas vairs nespēj priecēt, atklājas īstenība, ka blakus esošais vīrietis ir nepareizais. Un nez vai satiktais Rainers ir pareizākais, taču jutekļi nespēj pretoties, un sākas dzīves virpuļi. Dzīvnieciskajā līmenī viņi pievelkas nekavējoties, iekāre ieplūst dzīslās kā narkotika, ar prātu neizskaidrojama un ar gribasspēku neapturama. Ir tikai viena problēma – Adriāna ir Rainera tēva mīļākā, iemesls vecāku laulības sabrukumam un mātes depresijai. Nīstama sieviete, kurai viņš par katru cenu apņēmies atriebties…
Jāsaka, romāns neko daudz nezaudētu, ja arī nebūtu tik izteiktu seksuālo ainu. Romāna varoņu dzīves izzināšana atklāj daudz zemūdens akmeņu viņu bērnībā, audzināšanā un izturēšanās iemeslos. Bieži romānos lasām, ka no mīlestības rodas naids, taču šoreiz no naida izaugusi mīlestība.
“Pirms šķietami veselas mūžības kādā liktenīgā agrīna pavasara naktī, kad dvēseles kaktos vēl snaikstījās ēnas, vērpjot aizliegtu jūtu un kaislību pavedienus, Rainers bija devis Adriānai tumšu solījumu viņu samaitāt. Tagad, nolūkodamās uz savu miegā mierīgi dusošo ģimeni, personīgās paradīzes daļiņu, meklēto nirvānu, augstāko jēgu, kādu cilvēkam iespējams iegūt, Adriāna apjauta, ka tieši to viņš arī bija izdarījis. Viņa bija samaitāta pašā brīnišķīgākajā, pašā skaistākajā un svētīgākajā veidā. Mīlestības samaitāta.”
Romāns uzdod daudz jautājumu ikvienam no mums. Norauj plīvuru dzīves īstenībai un atklāj, ka dzīve ir tāda, kāda ir, nevis tāda, kādu to iedomājamies vai kādu to saskata mūsu līdzcilvēki.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
