Vēstule ar pielikumu
“Vēstule ar pielikumu” ir neparasts vēsturisks romāns, kas tapis unikālā radošā procesā. To veidojušas vēsturnieces Ineses Dreimanes zināšanas, Latvijas vēstures izpēte, atklājumi, kā arī spilgts un emocionāls līdzpārdzīvojums. I.Dreimane strādā Latvijas Okupācijas muzejā. Pašlaik pēta čekas darbības pirmsākumus Latvijā 1940. gadā, kā arī turpina noskaidrot 1941. gadā čekā nošauto cilvēku personības.
Romāns ir par Rīgu, 20. gadsimta 20.–30. gadu notikumiem. Par jauniešu mīlestību. Par padomju okupācijas neiedomājamo nežēlību, par čekas neierobežoto brutālo varu, necilvēcību, neizglītotību un cilvēku masveida izsūtīšanu.
Ļoti emocionāls stāstījums par kādas jaunietes dzīvi. Par viņas studiju gadiem, par mīlestību un briesmīgo traģēdiju, kad naktī čeka apcietina viņas mīļoto uz paziņas apmelojuma pamata par spiegošanu. Meitene cenšas noskaidrot situāciju čekā, palīdzēt, taču šie centieni neko nespēj mainīt. Viņa nespēj samierināties, nesaprot, kā var noticēt apmelotājiem, bet neuzklausīt apvainoto. Tāpēc viņa meklē, kurš bija apmelotājs, un pēc daudziem gadiem to noskaidro. Un izrādās, tas ir cilvēks, kam mīļotais palīdzējis grūtā brīdī.
Manos rados neviens nav cietis no čekas vai bijis izsūtīts, nav bijis ierauts pretējās armijās. Tāpēc man ir diezgan neitrāla attieksme pret čekas maisu atvēršanu, jo tas mani personīgi nav skāris. Taču pavisam citādi, ja tavi draugi, radi vai kaimiņi bijuši iesaistītie vai arī tie, kas nodevuši. Romāns nedaudz atklāj dažas apmelošanas motivācijas – greizsirdība, dusmas. Filma “Ilgais ceļš kāpās” mazliet izskaistināti parāda izsūtīto dzīvi, taču neko nemin par lēģeros valdošo badu, smago darbu un absolūto bezcerību.
Grāmata paver pagātnes plīvuru. Parāda okupācijas postu, tautas noskaņojumu, un tu saproti – karošana Vācijas pusē bija ne vien cīņa pret sarkanarmiju, bet arī par Latvijas brīvību.
Šī nu reiz ir tā grāmata, kas noteikti jāizlasa ikvienam, lai saprastu Latvijas vēsturi, uzzinātu daudzu cilvēku izvešanas baiso traģiku. Kāpēc tā notika, kas bija vainīgs. Vai tiešām tikai apmelotāji vien?
Literatūrkritiķe Bārbala Simsone saka tā: “Es domāju, ka neviena grāmata vairs nespēs salauzt man sirdi. Izrādās – maldījos. Šī grāmata uzplēš līdz kaulam. Tomēr pāri visam tas ir stāsts par mīlestību. Izlasiet.”
Savukārt autore grāmatas nobeigumā raksta: “Nežēlības un melu laikmets turpinājās vēl ilgus gadus, tāpēc punktu likt nevar. Iepriekš lasītais ir tikai maza daļiņa no pārdzīvotā. Veltījums bojāgājušo piemiņai, kā arī dzīvo varonībai un nereti izmisumam. Šeit attēloti tikai baisākie gadi, kuros notikušais uz visiem laikiem mainīja cilvēku dzīves, kā arī nākamo paaudžu pasaules uztveri.”
Lai arī grāmatas saturs ir smags, valoda plūst brīvi, romāns viegli lasāms.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
