Ciems pie jūras, kas vienmēr ir ceļā
Latviešu rakstniece Daina Avotiņa savā jaunajā romānā “Ceļā”, kas tapis no 2017. līdz 2018. gadam, raksta: “Jūra aiz ne visai augstās un platās kāpas daždien rāmi šalca, kādu teiku stāstīdama, bet citudien, nikni draudot, auroja, krastā sasēdušajiem akmens večiem ar bangu dūri pa pieri zveldama un dzelmē ieliktos zvejas tīklus kā tīmekļus drisku driskās saplosīdama. Arī to cilvēks pieņēma ar klusu, godbijīgu čukstu: “Tā jau tam jābūt! Dievs, esi mums žēlīgs!
Ļaudis darīja katrs savu darāmo, kā mūždien darījuši. Zalkšuciems sprieda: ja vien darbs nebaida, saprāts nenojūk un pats neiekāro vieglu kunga godu, tad ar dzīvi viss ir un būs pilnā kārtībā. Kā tam arī jābūt.”
Tomēr mierīgā piejūras ciema dzīvē pienāk dienas, kad neviens vairs nevar teikt: tā tam jābūt. Tā tam nebija jābūt! Ierauti kara un varas maiņu virpulī, pārvarēdami personiskas likstas, ļaudis cīnās par ciema un savu ģimeņu izdzīvošanu, kā nu kurš spēdams. “.. pasaule sākusi burbuļot kā raganu vārītas zupas katls, un tā vien rādās, ka ikvienam nāksies no tās indīgās viras pastrēbt kādu karoti, gribi vai negribi.”
Arī grāmatas galvenā varoņa Jāņa Silajoda dzīves ceļš nebūt neizvēršas gluds. Jānis agri iepazīst zaudējuma sāpes un, ne savas gribas vadīts, daļu dzīves spiests pavadīt tālu no dzimtā ciema, tomēr nekad nezaudē saikni ar mājām un sapni reiz tur atgriezties. “Viņš daudz neprātoja, vai tā vajag un kāpēc vajag, bet visu darīja savas zemes, savu “Silajodu” labā, lai tie spētu nesabrukt, sāktu atjaunoties. Ne vien mājām, bet visai dzīvei vajadzēja jaunu jumtu un jaunus pamatus.”
Dzejniece un prozaiķe D.Avotiņa saista ar savu patiesumu, spraigo vēstījumu un krāšņo, bagātīgo latviešu valodu. Rakstniece jau iepriekšējos romānos ir stāstījusi par dzīvi Latvijas laukos pirms Otrā pasaules kara un pēckara laikā, kā arī attēlojusi dzīvi Kurzemes zvejniekciemos un Vidzemes jūrmalciemos. Viņai pieder sacītais, ka jāraksta ar dvēseli.
Ja esat ģimenes sāgu vai savulaik populārā seriāla “Ilgais ceļš kāpās” cienītājs, tad jums šī grāmata patiks, jo tajā no ulmaņlaikiem līdz pat Tautas frontes dibināšanai pagājušā gadsimta 80. gadu beigās ir aprakstīta neliela zvejniekciema – Zalkšuciema – vēsture, tā iemītnieku gaitas likteņa līkločos, attiecības un kaislības. Padomju varas ienākšana, vāciešu ierašanās, padomju varas atjaunošana, kolhozu dibināšana, dienests padomju armijā, cilvēka darba dzīve ceļā uz komunisma “saulaino tāli” – katrs tajā laikā dzīvojošais šajā grāmatā varēs izbaudīt savu atmiņu stāstu, tikai caur romāna “Ceļā” varoņu likteņu prizmu. Reizēm der atskatīties pagātnē, jo mēdz teikt, ka bez bez pagātnes nav nākotnes.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
