Slepkavības ar matemātisku aprēķinu
“Lielisks spriedzes romāns, ko spēs novērtēt arī tie, kuru matemātiskās dotības ir tālu no izcilības,” teikts vienā no atsauksmēm Giljermo Martinesa grāmatas “Slepkavības Oksfordā” ievadlapā. Tas noteikti pilnībā ir teikts par mani. Matemātiskās dotības man nudien nav necik spīdošas, bet grāmata tiešām patika. Un ne tikai kriminālsižeta, bet tieši matemātikas dēļ.
Sākot lasīt romānu, ātri vien sapratu, ka blakus jātur telefons, lai ik pa laikam varētu ielūkoties internetā un uzzināt nepieciešamo papildinformāciju. Nē, tas, protams, nav obligāti nepieciešams, lai izprastu kriminālsižeta gaitu. Man vienkārši šķita interesanti uzzināt kaut ko vairāk pat piesauktajām metodēm, teorēmām un personībām, kas tās radījuši. Uzzināju, ka ir tāda Gēdela nepilnības teorēma, izlasīju arī par Fermā teorēmu. Nācās meklēt interneta dzīlēs, kas ir Okama asmens princips (godīgi pasaku – ja tas bija jāzina katram daudzmaz izglītotam cilvēkam, man šādas gudrības acīmredzot pietrūka). Izrādās, tas ir princips, ko 14. gadsimtā pamatojis Anglijas franciskāņu mūks, teologs un filozofs Viljams Okams. Princips balstās uz atziņu, ka vienkāršākām teorijām, ja tās atbilst empīriskiem novērojumiem, salīdzinājumā ar sarežģītākām ir dodama priekšroka. Papildus palasīju par Ludvigu Jozefu Johanu Vitgenšteinu – austriešu filozofu, kurš savas dzīves laikā īpaši bijis pievērsies lingvistikas pētīšanai. Martinesa romāna varoņi piesauc Vitgenšteina galīgā likuma paradoksu.
“Frenks praksē, reālā eksperimentā, bija no jauna pierādījis to, ko Vitgenšteins jau bija teorētiski pierādījis pirms gadu desmitiem, – neiespējamību noteikt nekļūdīgu likumu un “dabisku” kārtību. Loģisko virkni 2, 4, 8 var turpināt ar skaitli 16, taču arī ar 10 vai 2007 – vienmēr iespējams atrast pamatojumu, kas kā ceturto elementu ļauj pievienot jebkuru skaitli.”
Kā tas viss saistīts ar sērijveida slepkavībām, kas notiek Oksfordā? To pateikt nozīmētu atklāt visus romāna noslēpumus, un tas nebūtu interesanti nevienam lasītājam.
Galu galā – par ko tad ir grāmata? Par jaunu argentīniešu studentu, kurš ierodas Oksfordā un jau pēc pāris nedēļām tiek ierauts šķietamu sērijveida slepkavību virpulī. Ambiciozais students mēģina atšķetināt šos noslēpumus, taču viņam jārod atbildes uz daudziem jautājumiem. Kāpēc noziedznieks slepkavības vietā vienmēr atstāj zīmīti ar matemātiskiem simboliem? Kāpēc slepkava savus vēstījumus adresē matemātikas profesoram Artūram Seldomam? Vai vainīgais jāmeklē matemātiķu aprindās?
Starp citu, uz Giljermo Martinesa matemātisko teorēmu iesaisti kriminālromāna sižetā laikam jau var droši paļauties, jo šis 1962. gadā dzimušais argentīniešu rakstnieks ir arīdzan matemātikas zinātņu doktors. Viņš sarakstījis vairākus romānus un stāstu krājumus un par saviem darbiem saņēmis literārās godalgas.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
