Melnbaltas dziesmas, krāsaini likteņi
Līdz manās rokās nebija nonākusi pirms pāris mēnešiem ceļu pie lasītājiem uzsākusī Daigas Mazvērsītes grāmata “Melnbaltās dziesmas. No Alfrēda Vintera līdz Zigfrīdam Račiņam”, šķita, ka manas zināšanas par 20. gadsimta latviešu estrādi ir tīri pieklājīgas. Tomēr nācās secināt, ka tās ir sīkas sīciņas, salīdzinot ar erudītās un tautā labi zināmās muzikoloģes pūru, kas krāts un papildināts mūža garumā gan caur personīgo satikšanos ar konkrēto mākslinieku daiļradi, gan sarunās un intervijās, gan lasot tālaika nedaudzos ierakstus presē, gan arī apzinot un vērtējot mākslinieku profesionālo devumu.
Lai atgādinātu par daudzajiem 20. gadsimta komponistiem, mūziķiem, dziedoņiem, orķestriem un ansambļiem, kas savulaik tika cildināti un celti vai debesīs, D.Mazvērsīte sarakstījusi “Melnbaltās dziesmas” – tikpat melnbaltas kā vecās fotogrāfijas, “taču tas nenozīmē, ka tajās attēloto personu dzīve nebūtu krāsaina”.
“Man šķiet, ka vecās latviešu dziesmas ir kā no pagātnes rakstītas vēstules. Sirsnīgas un sentimentālas, saistītas ar skumjiem un priecīgiem brīžiem, vientulību un zaļumballi pažarnieku orķestra sabiedrībā. Šīs dziesmas klausoties, iztēlē dzimst ainas no pagājušajā gadsimtā dzīvojošo ļaužu ikdienas un svētkiem. Varu nojaust viņu rūpes un sapņus, vienlaikus ar pateicību atceroties savus vecākus un vecvecākus, kuri veda uz koncertiem, ļāva šīs melodijas klausīties raidviļņos, skaņuplatēs un magnetofona lentēs. Paldies to autoriem – dzejniekiem un komponistiem, mūziķiem un vispirms jau dziedātājiem, kuru balsis ir tikpat spilgtas laikmeta zīmes kā Latvijas bērzu birzis un dzidrie avotiņi, Gaujas krasti ievziedu laikā vai ābeļdārzu baltums, kad pavasaris pilnās burās,” saka grāmatas autore.
D.Mazvērsīte savās latviešu mūzikas pētnieces gaitās kopš 20. gadsimta 80. gadu otrās puses ir tikusies, kā pati saka, “ar mūsu populārās mūzikas varoņiem”, krājusi viņu atmiņas un dokumentus, “nu ir pienācis laiks tos apkopot ja ne enciklopēdiskā, tad vismaz biogrāfiski dokumentālā stāstu un eseju krājumā”. Lai arī “Melnbaltās dziesmas” (starp citu – kārtējā brīnišķīgā Jelgavas tipogrāfijā iespiestā grāmata) sniedz enciklopēdiskas zināšanas par tādām latviešu mūzikas leģendām kā, piemēram, Alfrēds Vinters, brāļi Laivinieki, “Čikāgas piecīši”, Edgars Zveja, Aino Bāliņa vai Zigfrīds Račiņš, grāmata ir viegli lasāma. Nenoliedzami, tas ir autores bagātās valodas un stāstnieces talanta nopelns.
Iecerētās “Melnbalto dziesmu” triloģijas pirmajā grāmatā iekļauti 20 stāstu, ko papildina fotogrāfijas un ko būs interesanti lasīt kā mūzikas profesionāļiem, tā ikvienam 20. gadsimta latviešu estrādes un džeza mūzikas cienītājam. Tā būs lieliska dāvana gan vecākiem, gan vecvecākiem. Autore jau šobrīd strādā pie otrās grāmatas, kurā, kā viņa atklājusi intervijā laikrakstam “Diena”, būs stāsti par Uldi Lapsiņu, Jāni Sildegu, Gunāru Freidenfeldu, Alni Zaķi, Gunāru Rozenbergu, Māru Krievkalni un citiem, bet trešo domāts veltīt, piemēram, grupām “Eolika”, “Elpa”, “Krasts” un karavīru ansamblim “Zvaigznīte”, kurā darbojušies daudzi pazīstami mūziķi.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
