Dzīvības un mīlestības vilkme
Tā ir ģimenes sāga, vienas dzimtas trīs paaudžu cilvēku dzīves stāsts. Par to, kas tiem devis spēku un kas – sāpējis. Par to, kā caur paaudzēm atkārtojas uzvedības modeļi un likteņstāsti. Tie nebija grēki, bet gan cilvēku liktenīgās kļūdas, kas dzimtā ieviesa destruktīvus rīcības un emocionālos modeļus, kurus vēlāk pēcnācēji pārmantoja. Brīžiem ir neiespējami turēties pie jaunajiem, pareizākajiem rīcības veidiem – vilkme atpakaļ pie vecāku un vecvecāku modeļiem un paradumiem, emocionālajiem musturiem ir ārkārtīgi spēcīga. Tas ir darbs ar sevi mūža garumā.
“Vilkme” ir zināmā mērā autobiogrāfiska, tomēr ne dokumentāla vienas dzimtas likteņu interpretācija. Lielākā daļa personvārdu nav īsti, arī daļa notikumu ir izdomāti, atzīst grāmatas autore Inese Krūmiņa.
Pilnībā piekrītu autorei, ka viss šis dzimtas vēstījums kopā un katra varoņa stāsts atsevišķi gandrīz vai maģiski ievelk lasītāju savā varā, radot sajūtu, ka esi viņiem līdzās dažādos laikos un vēstures pavērsienos. Cauri cilvēkstāstiem “Vilkme” izstāsta Latvijas likteni. Turklāt daļa notikumu risinās Jelgavā un tās apkārtnē.
Pirmais pasaules karš, lielinieku revolūcija, dzīve un saimniekošana Latvijas brīvvalsts laikā, padomju okupācija, izvešana uz Sibīriju, karš, atgriešanās Latvijā, dzīve pēc kara un padomju laikā, līdz pat atmodai – romāns aptver plašu laika posmu.
“Mājā nekādu mantu nebija – cieminieki bija paņēmuši visu, kas tiem bija licies ievērības cienīgs. Ko ēst arī nebija. Mamma bija kaut kā atlicinājusi mazliet maizes no tās, ko deva vagonos, – tās bija pirmās vakariņas. Otrajā dienā un pēc tam vēl daudzas nākamās dienas viņi staigāja gar citu ciema māju mēslainēm, vākdami kartupeļu mizas un ko nu vēl spēja atrast, arī žagarus kurināmajam. Vakarā mizas novārīja un izdalīja visiem pēc skaita. Annai bija liels kauns, Latvijā viņi nebija bijuši nekādi nabagi, bet te bads bija stiprāks par kaunu,” tā sākas Annas stāsts.
I.Krūmiņa ir 3×3 kustības Latvijā vadītāja, matemātiķe, skolotāja, jostu audēja, folkloriste un grāmatu, tostarp “Zīme, raksts, nozīme”, autore. Viņa atklāj, ka šo grāmatu rakstījusi, lai tiktu izgaismota caur dzimtu iegūtās dzīvības un dzīves pilna cena, ko mēs katrs savā veidā maksājam. Lai būtu iespējams “no malas” ieraudzīt, ka vienā un tajā pašā situācijā katram iesaistītajam ir savs redzējums, sava patiesība, un brīžiem tās saduras ļoti asi.
Lai cilvēki varētu saskatīt kopsakarības, palūkoties uz cēloņa un seku likuma darbību un tādējādi mācīties no citu kļūdām, nevis tikai no savējām. Lai kļūtu acīmredzama mūsu katra dzīvības vērtība, kuru nevar apmaksāt nevienā taustāmā vai virtuālā valūtā. Tikai mīlestībā… Mīlestībā pret savējiem un visiem citiem.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
