No ārējā apvalka uz patieso cilvēku
Apkārtējiem šķiet, ka Elektrai d’Aplijēzai ir viss: būdama pieprasīta supermodele Ņujorkā, viņa ir skaista, bagāta un slavena. Taču tas ir tikai ārējais iespaids. Elektras trauslo garīgo pasauli ir satricinājusi mīļotā tēva – noslēpumainā miljardiera Pā Solta, kā viņu devēja adoptētās meitas, – nāve. Elektra ir pievērsusies alkoholam un narkotikām, un tuvinieki satraucas par viņas veselību. Tad Elektra saņem vēstuli no svešinieces, kura apgalvo, ka ir viņas vecāmāte … 1939. gadā Sesilija Hantlija-Morgana no Ņujorkas ierodas Kenijā, lai dziedētu salauzto sirdi, un apmetas pie savas krustmātes – slavenās Laimīgās ielejas pārstāves, kura dzīvo krāšņā Naivaiša ezera krastā. Tur Sesilija iepazīstas ar Bilu Forsaitu, izdaudzinātu vecpuisi un lopu audzētāju, kurš uztur ciešu saikni ar lepno masaju cilti. Kad Sesilija uzzina šokējošu jaunumu, viņai nav daudz izvēles iespēju, turklāt tuvojas karš. Viņa pārceļas uz Vandžohi ieleju, bet jūtas viena un pamesta, līdz kādu dienu tuvējā mežā satiek jaunu sievieti, kurai dod solījumu, kas būtiski izmaina viņas turpmāko dzīvi.
“Saules māsa” ir īru rakstnieces Lūsindas Railijas episkā romānu cikla “Septiņas māsas” sestā daļa. Viņas romāni tulkoti vairāk nekā 37 valodās un pārdoti vairāk nekā 25 miljonos eksemplāru. Romānu cikls “Septiņas māsas” kļuvis par globālu fenomenu, un Holivudā sākts darbs pie seriāla veidošanas pēc tā motīviem.
“Es jau sen zināju, ka Elektras stāsts varētu būt lielākais izaicinājums manā rakstnieces karjerā. Viens no iemesliem ir tas, ka ar viņas dzimtu saistītie notikumi norisinās 20. gadsimta vidū, kas bija nozīmīgs pārmaiņu laiks afroamerikāņu dzīvē, bet otrs – Elektra pavisam noteikti ir māsa ar vissarežģītāko un nepakļāvīgāko raksturu. Tā kā, visus savus darbus sākot, zinu tikai to, ar ko tie sāksies un beigsies, “Saules māsas” sižeta pavērsieni man pašai bija tikpat šokējoši un atklājumiem bagāti kā Elektrai. Vēl nekad es nebiju jutusies tik dziļi iesaistīta un aizkustināta kā šoreiz, rakstīšanas gaitā iepazīstot gan pagātnes, gan mūsdienu cilvēkus un novērtējot viņu drosmi, cilvēcību un mērķtiecību,” savās piezīmēs grāmatas noslēgumā raksta L.Railija. Viņa atklāj, ka “Septiņu māsu” interneta veikalā nopelnītā nauda tiek ziedota labdarības organizācijai “Mar’ys Meals”, nodrošinot bezmaksas maltītes bērniem divās Āfrikas skolās un tādējādi, cerams, sekmējot to apmeklēšanu. Turklāt rakstniece aicina izdevējus paplašināt savu autoru rindas un dot iespēju būt sadzirdētiem arī citu tautību autoriem, sniedzot ieskatu citās kultūrās.
Arī mani dziļi aizkustināja melnādainās Elektras, viņas vecmāmiņas un mātes dzīvesstāsti, un vairāk nekā 700 lappušu biezā grāmata gluži vai pati izlasījās pāris dienu laikā, lai gan sākumā visai skeptiski raudzījos tās virzienā, droši vien ļaujoties stereotipiem par L.Railiju kā tipisku īru un amerikāņu seriālu rakstnieci.
L.Railijas romāni ir izpelnījušies lasītāju mīlestību tāpēc, ka rakstniece, lai gan lielākoties raksta romantiskus darbus, ļoti daudz laika velta attiecīgā laika un vides izpētei. Lasīt viņas darbus ir kā doties ceļojumā uz tālām un eksotiskām zemēm.
Latviešu lasītājiem ir pazīstami tādi viņas romāni kā “Orhideju nams”, “Lavandu dārzs”, “Meitene uz kraujas”, “Pusnakts roze”. Starp citu, L.Railija ir viesojusies Latvijā, “Grāmatu svētkos 2016” Ķīpsalā.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
