Dakteru jociņi
Vispār man tīri labi patīk dažādas filmas, kur galvenie varoņi ir medicīnas darbinieki un tiek risināti kādi slimību gadījumi. Tāpat kā daudziem, man īpaši patika seriāls par doktoru Hausu, no pēdējā laikā skatītajiem simpatizēja kāds par uzņemšanas nodaļas darbu un “Jaunā Amsterdama”, tomēr godīgi jāatzīst, ka es īsti neesmu komēdiju satura auditorija. Adama Keja grāmata “Mazliet sāpēs” vairāk domāta tieši pēdējiem. Ja vēl bez komēdijām mīlat arī ārstu filmas, tad šī grāmata ir perfekti piemērota jums.
“Adama Keja dienasgrāmata, kas slepenībā rakstīta pēc nebeidzami garām dienām, negulētām naktīm un darbā aizvadītām nedēļas nogalēm, sniedz atklātu/patiesu pārskatu par laiku, ko viņš pavadījis Nacionālā veselības dienesta priekšpostenī ārsta amatā/būdams ārsts. Apbrīnojami, biedējoši un brīžiem smeldzīgi, te ir viss, ko jebkad vēlējāties uzzināt – un arī gana daudz, ko nemaz negribējāt zināt – par dzīvi, kas aizrit slimnīcas nodaļās. Un jā, tas var atstāt rētu,” vēsta grāmatas pieteikums.
Adams Kejs ir godalgots komiķis, kurš raksta scenārijus filmām un televīzijai. Iepriekš viņš ir strādājis arī par ārstu. Protams, daudzas nianses viņa grāmatā atšķiras no Latvijas medicīnas jomā strādājošo ikdienas, tomēr neapmierinātība ar neprātīgo darba stundu skaitu un atalgojumu noteikti ir stipri vien līdzīga (nemaz nemēģinu apgalvot, ka arī atalgojums ir līdzīgs). Vienkārši arī Keja grāmatā skaidri jūtams, ka mediķi, īpaši jaunie, nejūtas pietiekami novērtēti, toties ir bagātīgi apgādāti ar nebeidzamām darba stundām.
“Šajā nedēļas nogalē notiek mana labākā drauga Rona vecpuišu ballīte, bet man nācās pateikt, ka netikšu, vien četras stundas pirms pasākuma. Ir miljons iemeslu, kāpēc tas ir kaitinoši: sākot ar to, ka no tuvāko draugu loka tikām atlasīti tikai mēs astoņi, īpaši izgatavotie personalizētie T krekli, tagad nevienādās peintbola komandas, un beidzot ar to, ka man tas viss izmaksāja sasodītas četrsimt mārciņas. Lai arī sākotnēji man bija ieplānota darba maiņa, man bija izdevies sarunāt četrkārtīgu samainīšanos (A nostrādās manu maiņu, B nostrādās A vietā, C paņems B maiņu, un es strādāšu C vietā), kas gan bija tikpat riskanta situācija kā, piemēram, mājas pirkšana garā pircēju ķēdē. Un tagad kolēģei C (kuru iepriekš pat lāgā neesmu saticis) ir īstas vai iedomātas problēmas vienam no bērniem, un tā rezultātā es esmu šeit, nodaļā, nevis ar gaisu piepildītā bumbā laižos no kalna pamatīgā tekilas žvingulī. Ne-mediķiem ir grūti saprast, ka pat tad, ja laika pirms ieplānotā pasākuma ir daudz, tas neko neatrisina. Piemēram, savlaicīgi, pirms diviem mēnešiem, iesniegts iesniegums brīvdienai nemaz nevar tikt izskatīts, jo nav izveidots dežūru saraksts.”
Grāmatā ir daudz ikdienas situāciju humoristisku aprakstu, par kuriem tiešām var pasmaidīt. Manai gaumei mazliet par daudz pakaļgala jociņu, tomēr grāmata noteikti patiks žanra cienītājiem. Sulīgie klātienes apraksti, iespējams, labi var kalpot arī, lai pārbaudītu, vai topošais students tiešām ir gatavs mediķa dzīvei.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
