Greizie atmiņas spoguļi
Bieži vien cilvēki ar lielu pārliecību apgalvo, ka viņi taču pavisam skaidri un precīzi atceras kādu notikumu vai kādas personas rīcību un teikto, norādot, ka paši taču šajā situācijā bijuši klāt, visu redzējuši un dzirdējuši. Bet daži mēdz iebilst, ka viss esot bijis stipri citādi. Kuram tad īsti ir taisnība? Ļoti iespējams, nemānās ne viens, ne otrs, jo atmiņa reizēm ir liela blēde un viltniece. Mūsu psihes ietekmēta, tā koriģē redzēto un dzirdēto, radot pārliecību par atmiņu patiesumu.
Kaut kas līdzīgs notiek Eudžena O.Kiroviča romānā «Spoguļu grāmata», kuru latviešu valodā veiksmīgi tulkojusi Silvija Brice. Pēc žanra tas ir kriminālromāns, kura sižetu kā spoguļa lauskas veido vairāku darba varoņu visai atšķirīgās atmiņu versijas par 25 gadus seniem notikumiem. Literatūras aģentam Pīteram Kacam tiek atsūtīta intriģējoša, saistoši uzrakstīta vēstule un daļa no manuskripta, kas vēsta par divu studentu savstarpējām attiecībām un Amerikā slavena psiholoģijas profesora Džozefa Vīdera nāvi. Tad visu romāna situāciju krasi maina negaidīts pavērsiens un sākotnējais notikumu spogulis sabirst daudzās pretrunīgās lauskās, kas ļauj uz pagātni palūkoties no cita rakursa. Kā jau pienākas kārtīgam kriminālromānam, visi iespējamie aizdomās turamie šķiet vienlīdz vainīgi, jo katram ir savi vērā ņemami motīvi un iespējas. Varbūt daudzsološā manuskripta autors pats vēlas pēc tik daudziem gadiem atzīties izdarītajā slepkavībā? Varbūt noziegumu ir paveikusi viņa draudzene Lora? Bet varbūt vainīgais ir kāds pavisam cits?
Romāna varoņi ir spilgti un daudzveidīgi raksturi, kas notikumu gaitā atklāj arvien jaunas savas dzīves, domāšanas veida un rakstura šķautnes. Lasītājam tiek piedāvātas dažādas āķīgas versijas un visnotaļ ticami to pamatojumi. Ir grūti izprast, kura no personām melo un kura saka tikai puspatiesību. Žurnālists Džons Kellers iesaistās seno notikumu atšķetināšanā, kurā, protams, atklājas daudzu pagātnes atmiņu patiesā jēga, bet atrisinājums tik viegli nedodas rokās.
Grāmata piesaista ar raitu un negaidītiem pavērsieniem bagātu sižetu, izvairoties no pārmērīgi asiņainas vardarbības skatiem, bet galveno uzmanību veltot varoņu rīcības, domāšanas un atmiņas izpētei. Autors lasītājam ik pa brīdim ceļ priekšā kādu jaunu mīklu, kas sižeta spriedzi, virzoties cauri dažādiem vienas un tās pašas situācijas skaidrojumiem, uztur līdz pašām grāmatas beigām, vēl labu brīdi pēc izlasīšanas liekot padomāt par cilvēka atmiņas dīvainajiem kambariem un līkločiem. Intriģējošs, saistošs, ar labu gaumi uzrakstīts darbs, kas nemoralizē par ētikas normām un nešausmina ar sociālām problēmām, bet mudina padomāt, ko mēs darām ar savu atmiņu un ko tā dara ar mums.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
