Atsacīšanās atver acis svarīgajam
Monikas Pēcas «Septiņas dienas bez» ir romāns par piecām draudzenēm, kas satikās pirms 16 gadiem, mācoties franču valodu, joprojām turas kopā otrdienās un reizi gadā dodas ceļojumā. Šī ir otrā grāmata par piecām draudzenēm. Pirmās nosaukums tāds arī ir – «Otrdienu draudzenes». Abi romāni pārtapuši filmās.
Ārste Eva, advokāte Kerolaine, dizainere Kikī, sabiedrības dāma Estella un atraitne Judīte nolemj septiņas dienas veltīt tikai sev, iztiekot bez modernajām tehnoloģijām un pavadot laiku dziednieciskās gavēšanas procedūrās.
Katrai no draudzenēm ir savs iemesls, kāpēc tas viņām būtu jādara. Ne viss ir tik skaisti, kā sākumā liekas. Pie komforta, mobilajiem telefoniem un datoriem tā pierasts, ka grūti iztikt. Un piedevām vēl atklājas, ka Eva grib slepus noskaidrot, kas ir viņas tēvs, tāpēc izraudzītā vieta nav nejauša.
Smalki aprakstīta gavēšana un tās blakus iedarbības – slikts garastāvoklis, dusmošanās, motivācijas trūkums. Tomēr programmu iztur visas, un katra vēl iegūst sev negaidītu, bet ļoti vajadzīgu atziņu. Jo papildus diētai, jogai notiek arī meditācija, cenšanās atrast savu es, sev dzīvē svarīgāko. Katra arī atrod savu pievienoto vērtību.
Man visvairāk patika Kikī centieni domāt par sevi pozitīvi. Tas nebija viegli, jo viņa sevi uzskatīja par neveiksminieci, taču grupas vadītāja ieteikumi bija vērā ņemami, un pamazām Kikī saprata, ka uz daudzām lietām skatījusies vienpusēji. Sakārtojot domas par sevi pozitīvi, izveidojot pozitīvo prasmju CV, vari iepazīt sevi no negaidītas puses, vari beidzot saprast, ar ko sākt, bet vēlāk jau, ar ko turpināt. Ir vērts katram tādu pozitīvo prasmju CV izveidot.
Gaiša grāmata, ļoti iesaku ikvienai sievietei to izlasīt, bet vēl labāk nopirkt un laiku pa laikam pārlasīt. Labs garastāvoklis garantēts, un papildus radīsies jaunas idejas un motivācija visam, kas svarīgs pašas dzīvē. Ir jāatrod laiks sev pat tad, kad liekas, ka laika nekam nav. Pietiek aizbraukt no mājas projām, un lietas sakārtojas. Eva to piedzīvoja. Kerolaine beidzot saprata, kāpēc viņa tik ilgi nespēja atteikties no vīra, kam nemitīgi mainījās draudzenes. Viņas padomus, kā mīļāko ilgāk noturēt, prasīja viņa sievai.
Draudzenes ir tik atšķirīgas izskatā un raksturā un tomēr tik svarīgas cita citai. Kopt draudzību arī jāprot un jāmācās.
Mēs pie ērtībām esam pārāk pieraduši – diena bez ūdens vai elektrības jau ir vesela katastrofa. Bet nedēļa bez televizora, telefona un datora, bez ēdienu pārpilnības? Grūti, vai ne? Tomēr draudzenes to izturēja, lai gan ne bez mokām. Šādu testu laikam katram būtu vērts iziet.
Romāna noslēgumā visi noslēpumi atklājas, bet ne tur, kur tie sākumā gaidīti. Man patika Estellas atziņa: «Atsacīšanās atver acis svarīgajam.. Šī nedēļa bija īsta elle.. Bet, kad esi izbēdzis no elles, saproti, kādas izskatās debesis.»
Sadarbībā ar grāmatu apgādu «Zvaigzne ABC»
