Par Normu, kas nav nemaz tik normāla
Sofi Oksanenas vārdu biju jau ielāgojusi pēc viņas romāna “Attīrīšanās” iznākšanas pirms vairākiem gadiem. Pēc tā motīviem arī iestudēta izrāde “Muša” Rīgas Jaunajā teātrī. Romānā “Attīrīšanās” darbība notiek Igaunijā padomju okupācijas laikā un pēc neatkarības atgūšanas 90. gados, kad aktualizējās jauna problēma – cilvēktirdzniecība. Varbūt tādēļ, ka grāmatas darbība norisinājās kaimiņu valstī, jau šis latviski tulkotais romāns piesaistīja manu uzmanību. Iepazinusi rakstnieces valodas un aizraujošo vēstījuma stilu, bez domāšanas biju gatava lasīt arī viņas jaunāko romānu “Norma”. Jāatzīst – tas tomēr ir krietni citādāks nekā minētā “Attīrīšanās”.
Kas zina, varbūt tieši tas, ka S.Oksanena dzimusi ar mani vienā gadā, liek uztvert viņas darbus tik tuvu un ar interesi. Rakstniece, starp citu, dzimusi Jiveskilē (Somijā), viņas māte ir igauniete, tēvs soms, studējusi literatūru Jiveskiles un Helsinku universitātēs, savukārt dramaturģiju apguvusi Helsinku Teātra augstskolā.
Lai arī šajā grāmatā sižetam cauri vijas kriminālsāga, tas noteikti nav uztverams vienkārši kā kriminālžanra romāns, jau līdz niansei, ka galvenajai varonei ar vārdu Norma būtībā piemīt kāda nebūt ne normāla iezīme, kura ir pamatu pamats šim stāstam. Bez visa cita arī stāstam par naudas iekārojamo varu, par normālo un nenormālo un mūsu spēju pieņemt citādos.
Pēc mātes Anitas pēkšņās nāves Norma Rosa paliek pavisam viena – tuvākie cilvēki ir mātes jaunības draugi un viņu bērni, ar kuriem attiecības vairāk uzturējusi māte. Lai gan abas sievietes bijušas ļoti tuvas, pēc mātes nāves Norma atklāj, ka daudz ko par viņas dzīvi tomēr nav zinājusi. Visai interesants aspekts – gluži kā multfilma “Sapinušies” pieaugušo versijā ir fakts, ka abu sieviešu dzīve pagājusi, no ziņkārīgo līdzcilvēku acīm gadiem ilgi slēpjot faktu, ka Normas mati aug nedabiski ātri, un šajā noslēpumu atmosfērā ārpasaules dzīve ielauzusies vien pa spraudziņām.
Negaidīti Norma atrod mātes vēstījumu sev. Un, skatoties atstātos video, viņa pamazām nonāk pie neparastiem atklājumiem, no kuriem pats briesmīgākais ir tas, ka Anitas nāve nav nelaimes gadījums. Mēģinot atrast slepkavu, Norma rokas arvien dziļāk dzimtas vēsturē, atrodot interesantas paralēles ar citu dzimtas sieviešu dzīvēm un labāk iepazīstot gan sevi, gan mirušo māti. Savādais ceļojums mātes pagātnē noved pie gluži mūsdienīgām atziņām un notikumiem, un Normas dzīve burtiski apgriežas kājām gaisā.
Šis rakstnieces romāns zināmā mērā ir pārsteigums viņas daiļrades pazinējiem, jo ir atšķirīgs no iepriekšējiem. Tomēr jāatzīst – savā ziņā arī nemaz ne tik negaidīts, jo ikvienā viņas romānā jūtamas prasmes vienkāršo pārvērst daudzšķautņainā un interesantā vēstījumā.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
