Bezgalīgā lojalitāte
Mums jau no bērnības ir pazīstama vilinošā pasaku pasaule, kur var aizmirst ikdienas kaitinošo vienādību un gūt apliecinājumu godīgā un krietnā uzvarai pār nejauko un ļauno. Droši vien arī pieaugušo lasāmvielai vajadzētu ieviest apzīmējumu “literārās pasakas”, jo netrūkst šāda žanra darbu, kas savus cienītājus aizved vēlamajā ideālu pasaulē, kur darbojas bezgala simpātiski un saprātīgi varoņi un viņu bezgala lojālie palīgi. Protams, tur netrūkst arī dažu nopietnu problēmu, jo citādi taču darbība nevirzītos uz priekšu un nemaz nebūtu interesanti lasīt. Pie šāda tipa grāmatām varētu pieskaitīt Barbaras Teiloras Bredfordas triloģijas pirmo grāmatu “Kavendonas nams”, kas stāsta par angļu augstmaņu dzīvi un tās līkločiem Jorkšīrā 20. gadsimta sākumā.
Tas ir laiks Pirmā pasaules kara priekšvakarā un arī kara gados, taču šie vēsturiskie notikumi ieņem pavisam nelielu vietu romānā, jo priekšplānā izvirzās Kavendonas nama iemītnieku un viņu kalpotāju dzīve. Grāfs Ingems, viņa sieva un visi seši bērni ir izcili saprotoši, augstsirdīgi, visnotaļ jauki un kārtīgi ļaudis, bet autore viņus nebūt nav tēlojusi simpātiskā vienveidībā, jo katram ir sava spilgta rakstura “odziņa”, kas raibo tēlu plejādi padara saistošāku un interesantāku. Centrā izvirzās Ingemu meita Dafne, kas ir īpaši skaista, jo glīti un tīkami ir visi grāfa bērni.
Otra dzimta, kuras dzīve ir cieši savijusies ar Ingemu likteņiem, ir uzticamie kalpotāji Svonni, kas jau daudzās paaudzēs kalpo Kavendonu namā un ir izcils lojalitātes paraugs. Dažbrīd mazliet kaitinoša šķiet autores vēlme vairākkārt atgādināt, cik bezgala godīgi un uzticami ir visi Svonni, sākot no vecākiem un beidzot ar bērniem. Dzīvespriecīgus akcentiņus romāna darbībai piešķir piecgadīgā Dulsija, jaunākā Ingemu meita, bet neizprotamie čigānmeitenes Džinervas pareģojumi rada nedaudz noslēpumainu atmosfēru.
Veiksmīgs ir muižas apkārtnes, paša nama un tā iekārtojuma raksturojums, kas palīdz radīt atbilstošu vidi notikumu gaitai un sniedz lasītājam plašāku ieskatu Anglijas augstmaņu dzīvē.
Literatūra ir daudzveidīga, un tādai arī tai jābūt, tāpēc šis žanrs, kas varbūt mazliet kaitinās skarbāku un psiholoģiski dziļāku vēstījumu cienītājus, ir veiksmīgs savas jomas pārstāvis un spēj ieinteresēt daudzus lasītājus. Mūsu ikdienā ir gana raižu un problēmu, pelēku un drūmu dienu, lai pavisam labi noderētu iespēja pārcelties citu laiku citā pasaulē, kur drāmas veiksmīgi atrisinās un ir uzticami ļaudis, uz kuriem var paļauties. Ne tikai angļu augstmaņu, bet arī mūsu sabiedrībā nebūtu par ļaunu mazliet vairāk lojalitātes, kamēr tas nav kļuvis par galīgi aizmirstu jēdzienu.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
