Viena par otru labākas
Man ļoti patika Žoela Dikēra grāmata “Patiesība par Harija Kebēra lietu”. Izlasījusi informāciju, ka latviski izdots šī paša autora nākamais darbs, zināju – tas man noteikti jāizlasa. Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka ar katru nākamo romānu viena autora darbi liekas garlaicīgāki, rakstīšanas stils pārāk atpazīstams un vienmuļš, taču to noteikti nevar teikt par Žoela Dikēra grāmatām. Tiešām, “Baltimori” man šķita vēl aizraujošāka un uzmanību piesaistošāka grāmata nekā “Patiesība par Harija Kebēra lietu”.
Goldmenu banda. Tā savulaik dēvēja Markusu un viņa brālēnus Vudiju un Hilelu. Trīs gudri jaunekļi ar spožas nākotnes perspektīvām, līdz viņu skaistos sapņus izposta meli, skaudība, greizsirdība un nodevība… Baltimori. Tēvoča ģimene, ko Markuss apbrīno līdz vispārākajai pakāpei. Viņi ir laimīgākie, veiksmīgākie, cienījamākie. Un ilgu laiku to apliecina pati dzīve, līdz brīdim, kad viss sāk brukt. Kopš traģēdijas pagājuši vairāki gadi. Markuss dodas uz Floridu, lai vienatnē un klusumā nodotos romāna rakstīšanai, bet negaidīti sastop savu jaunības dienu mīlestību. Seno notikumu rēgi, kas visu šo laiku ir mocījuši Markusu, liek atgriezties atmiņām, un viņš apņemas noskaidrot stāstu par to, kas patiesībā notika ar Baltimoras Goldmeniem.
Grāmatu pērkot, šķita – tas vairāk būs kriminālromāns. Tomēr arvien vairāk tajā ielasoties, kļūst skaidrs – lai arī noziegums jeb traģēdija (kā to konsekventi dēvē pats autors) ir stāsta pamatā, tas vairāk dēvējams par ģimenes drāmu, taču bez salkanas un romantizētas pieskaņas. Vienlaicīgi skarbi un iejūtīgi, ar intriģējošu, bet nesasteigtu sižeta līniju. Viens no tiem gadījumiem, kad, grāmatu noliekot, ir žēl šķirties no tās galvenajiem varoņiem un vēl ilgi jādomā par to dzīvi, pārdzīvojumiem un nepiepildītajām ilgām, gluži tāpat kā Markusam ir grūti atvadīties no saviem brālēniem un onkuļa. “Kāpēc es rakstu? Tāpēc, ka grāmatas ir stiprākas par dzīvi. Tās ir dzīves skaistākais revanšs. Grāmatas liecina par mūsu prāta nepārkāpjamām sienām, par mūsu atmiņas neieņemamo cietoksni. Un, kad nerakstu, es reizi gadā atkal mēroju ceļu līdz Baltimorai, uz brīdi piestāju Okpārkas rajonā, tad braucu uz “Forrest Lane” kapsētu, lai atkal sastaptos ar viņiem. Es salieku uz viņu kapu kopiņām mazus akmentiņus, turpinot veidot viņu piemiņu, un gremdējos klusās atmiņās. Es pārdomāju, kas es esmu, kurp eju un no kurienes nāku. Es notupstos viņiem līdzās, pielieku roku pie viņu iegravētajiem vārdiem un tos noglāstu. Pēc tam aizveru acis un jūtu, kā viņi dzīvo manī.”
Žoels Dikērs (dzimis 1985; Joël Dicker) ir šveiciešu rakstnieks. Par romānu “Patiesība par Harija Kebēra lietu” autors ir saņēmis literārās balvas un atzinības, un tas tulkots un izdots vairāk nekā 40 pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā. Spriedzes piesātinātajā romānā “Baltimori” atkal sastopam Markusu Goldmenu, ko lasītāji iepazinuši jau iepriekšējā darbā.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
