Tiešām izeja?
Kā kaut ko tik neprātīgu vispār var izdomāt? Tāda bija pirmā doma, sākot lasīt Federiko Aksata romānu “Vienīgā izeja”. Sižeta sākums tiešām ir gana neprātīgs.
Tedam Makejam ir viss, ko vien var vēlēties, – skaista sieva, divas meitas, labi atalgots darbs. Taču viņam tiek konstatēta neārstējama slimība. Kāds būtu labākais risinājums? Viņaprāt, pašnāvība. Kad stobrs jau piespiests pie deniņiem un rādītājpirksts taustās pēc pistoles mēlītes, uzmācīgi iedzinkstas durvju zvans. Atnākušais svešinieks izsaka Tedam piedāvājumu: pirms nāves nogalināt vēl divus cilvēkus. Viens no tiem ir nāvessodu pelnījis slepkava, otrs – vīrietis, kurš labprātīgi vēlas aiziet no dzīves. Pēc šo divu cilvēku nogalināšanas Teds pats kļūs par mērķi, veidojot nākamo posmu nāvinieku ķēdē. Makejs piekrīt darījumam, tomēr uzdevumu izpilde izvēršas savāda: iepriekš nesatikti cilvēki uzrunā Tedu vārdā, viņš atpazīst vietas, kurās nekad nav bijis, atmiņā uzplaiksnī nepieredzētu notikumu fragmenti. Kā tas iespējams? Teda prāts izspēlē sarežģītas spēles vai arī tumši pagātnes noslēpumi cenšas izlauzties dienas gaismā?
Izlasot grāmatas aprakstu, šķiet, tas būs vienkārši trilleris ar mazliet psiholoģisku piesitienu, tomēr, arvien tālāk ielasoties romānā, saproti – tieši psiholoģiskais aspekts te ieņem arvien lielāku lomu, līdz grāmatas beigās sasniedz kulmināciju, parādot lasītājam arī vainīgos. Tiesa, arī atstājot mazliet neskaidrus dažus pavedienus, bet tas, manuprāt, ir gana raksturīgi šāda tipa mūsdienu romāniem. Kaut kur grāmatas vidū autors ir panācis to, ka lasītājs ir apjucis, vairs vispār nesaprotot, kurā virzienā vedīs sižeta līnija – vai galvenais varonis Teds izrādīsies slepkava vai varbūt viņš ierauts kāda cita organizētā netīrā spēlē, bet iespējams – visu uzbūris viņa sakairinātais prāts un patiesībā viņš ir vienkārši cilvēks, kurš cieš no kādas prāta slimības: “Teds bija nometies uz ceļiem. Saķēris galvu rokās, viņš viegli šūpojās uz priekšu un atpakaļ, piekalis skatienu Holijas pludmales fotogrāfijai, ko bija nolicis uz grīdas dažu centimetru attālumā no saviem ceļgaliem. Viņam vajadzēja saprast.”
Federiko Aksats (Federico Axat) dzimis Buenosairesā Argentīnā 1975. gadā. Viņa pirmais romāns tika pārtulkots itāļu valodā, otrais – portugāļu, franču un ķīniešu valodā, bet trešais, “Vienīgā izeja”, tulkots un izdots 34 valstīs, iepazīstinot lasītājus ar talantīgu psiholoģisko trilleru autoru. Pēc romāna motīviem tiek uzņemta arī kinofilma, kas meistarīgu veidotāju rokās noteikti var kļūt par populāru grāvēju. F.Aksata darbs brīžiem noskaņās atgādina jau kaut ko lasītu, varbūt mazliet kaut ko no Karlosa Ruisa Safona (iespējams, tāpēc, ka viņus vieno dienvidnieku asinis – Aksats ir argentīnietis, bet Safons spānis), bet brīžam (īpaši psihoneiroloģiskās slimnīcas aprakstā) kaut ko no Kena Kīzija “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”.
“Zvaigznes” grāmatnīca Jelgavā sestdien, 24. novembrī, aicina uz Klientu dienu. No pulksten 12 līdz 12.30 paredzēta tikšanās ar FK “Jelgava” galveno treneri pasaulē pazīstamo bijušo Latvijas futbolistu Marianu Paharu un grāmatas “Super Marians” autoru Askoldu Uldriķi. Grāmatnīcas klientu kartes īpašniekus gaida pārsteigumi.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
