Nezinu, vai pie mums Latvijā ir kāda Raiņa vai Plūdoņa brālība, bet ticu, ka Lielbritānijā patiešām tāda varētu būt veltīta slavenajam rakstniekam Lūisam Kerolam (īstajā vārdā Čārlzs Latvidžs Dodžsons), kurš sarakstījis grāmatas “Alises piedzīvojumi brīnumzemē” un “Alise aizspogulijā”. Par notikumiem Oksfordā un šādā brālībā tad arī ir Giljermo Martinesa grāmata “Slepkava Alise”.
L.Kerols bija ne tikai slavens daiļliteratūras, bet arī matemātisku rakstu autors (arī šī priekšmeta skolotājs) un veiksmīgs fotogrāfs. Fotografēšanu negaidīti pārtraucis 1880. gadā. Tas tiek saistīts ar viņa interesi par mazu meiteņu kailfoto un izplatīto viedokli, kas pieļauj, ka viņam bija pedofiliskas noslieces. Tie pētnieki, kas noraida pedofilijas hipotēzi, uzskata, ka Dodžsons interesējās par bērniem, jo viņu nesaistīja pieaugušo pasaule. Tas viss lielākā vai mazākā mērā ieskanas arī šajā romānā.G.Martiness, matemātikas doktors un viens no zināmākajiem argentīniešu rakstniekiem, ir vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Viņa līdz šim slavenākais darbs ir “Slepkavības Oksfordā” (2003), kas tulkots un izdots vairāk nekā 40 valodās, novērtēts ar vairākām literārām godalgām, un pēc tā motīviem uzņemta arī kinofilma. Tā kā biju lasījusi “Slepkavības Oksfordā”, bija skaidrs, ko var sagaidīt no šī autora. Iepriekšējās grāmatas laikā ne reizi vien tvēru pēc “Google” palīdzības, lai painteresētos par matemātiķiem, teorēmu un dažādu terminu autoriem, kas tika piesaukti romānā. Savukārt, šo lasot, bija jāatsvaidzina zināšanas par L.Kerolu un viņa darbiem. Lai gan jāsaka godīgi, “Alises piedzīvojumus brīnumzemē” man noteikti negribējās pārlasīt. Šī grāmata nekad īsti nav patikusi, arī bērnībā ne.Jaunajā G.Martinesa grāmatā kāda jauna Oksfordas pētniece no Kerola brālības atrod slavenā romāna “Alise Brīnumzemē” autora dienasgrāmatas lappusi, ko uzskatīja par nozaudētu kopš 1863. gada. Viņa jau gatavojas visiem pavēstīt par savu aizraujošo atradumu, kas, iespējams, varētu atklāt pavisam citā gaismā dažus delikātus, ar Kerola dzīvi saistītus notikumus, kad meiteni uz ielas notriec automašīna. Pēc tā Kerola brālības godājamie un ekscentriskie biedri kļūst vienlaikus par apdraudētajiem un aizdomās turētajiem…Lai saprastu sakarības un uzzinātu patiesību, Arturs Seldoms un jaunais matemātikas students no Argentīnas – līdzīgi kā “Slepkavībās Oksfordā” – atkal apvienos spēkus, lai atrisinātu vairākus briesmīgus noziegumus, kas visi kaut kādā veidā ir saistīti ar grāmatu “Alise Brīnumzemē”. Un liela nozīme darbā arī baumām un pārspriedumiem (jo galu galā tieši tādas lielā mērā ir versijas par Kerola dzīvi): “Parasti es atturos atkārtot baumas. No kurienes tad ceļas vējš, kas izplata kaut kādas klačas? Viens no trim pamatnosacījumiem, kurus izvirza klasiskā teorija, noteic, ka baumām jābūt ticamām. Man pašam vairāk gan liekas, ka cilvēki daudz labprātāk par patiesām uzskata tās valodas, kas izklausās visnekrietnāk un ir visgrūtāk apstiprināmas. Bet ir vēl viens nerakstīts nosacījums, kas veicina baumu izplatīšanos: nesodāmība. Cilvēks vienkārši parausta plecus un paziņo, ka tikai atkārto to, ko ir dzirdējis.”
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
