«Nekustamā īpašuma tirgū – jaunas tendences» (20. marts)būvlūriķis: Visdārgākie mitekļi ir 104. sērijas mājās, tas ir, deviņstāvu ēkās, kas celtas septiņdesmitajos gados. Es kā ilggadējs būvlūriķis apgalvoju, kaJelgavā ir daudzas 104. sērijas piecstāvu mājas (Meiju ceļā, Satiksmes ielā un pie «vetiem») un trīs 12 stāvu mājas Pasta ielā. Šai (104.) sērijai deviņstāvu varianta nebija; septiņdesmitajos gados deviņstāvu mājas uzbūvēja «Žukovkā» (sērija 9LP 467) un RAF dz.m. (602. un 602.m sērijas). Viss.Par krietni zemāku cenu mājokļus var nopirkt citos projektos, īpaši Hruščova laika mājās, kur, piemēram, trīsistabu dzīvokļus tirgo par cenu līdz 20 tūkstošiem latu. Ko mēs saucam par Hruščova (Chruščova) laiku? Augstākos amatos viņš nokļuva piecdesmito gadu vidū, tad vēl turpināja būvēt Staļina laika mājas (ar augstākiem griestiem un labu izolāciju starp dzīvokļiem). No amatiem Ņikitu nometa 1964. gada rudenī – līdz galam nebija pabeigti kvartāli aiz viesnīcas, pie tirgus un celtnieku mājas pie benzīntanka, kvartālu ap pirmo divpadsmitstāveni (K.Barona ielā) sāka būvēt pēc tam. Sudrabu Edžus ielas kvartālus, dzelzceļnieku mājas Fjodorova, Zirgu ielā un tā tālāk. «Prognozē piena cenas samazināšanos veikalu plauktos» (15. marts)micro: Tagad arī pircējiem ir tukši maki, un cerēt, ka vietējie pirks Latvijas preces, nevis lētāko, ir diezgan naivi. Nesen «ZZ» bija raksts, ka daži pienu iepērk par 2,4 un trīs santīmiem litrā. Tas ir ļoti nesamērīgi ar 49 santīmiem veikalā (2,5 procentu). Turklāt šķaidītu.Šodien «Ķekavas vistu» veikalā redzēju piena cenas kritumu no 69 līdz 49. Turklāt neviens veikalnieks nepārdos preci zem pašizmaksas.Neticu, ka vietējie nevar konkurēt ar importēto. Es arī saprotu – katra uzņēmēja mērķis ir gūt peļņu, bet neesmu ar mieru, viņam nodrošināt 500 procentu peļņu – ja nevar samierināties ar kādiem 20 procentiem, lai put laukā, gan būs kāds, kas nebūs tik alkatīgs.Es pats strādāju privātajā sektorā un redzu, kā dzīvot gribošs uzņēmums cīnās par ražošanas efektivitāti, lai samazinātu pašizmaksu. Peļņas procents arī ir pieticīgs, toties tas tiek kompensēts ar stabilu apgrozījumu. Līdz ar to cilvēkiem ir darbs, un viņi jau tālāk var pirkt to nenormāli dārgo, atšķaidīto pienu.Uzskatu, ka te ir līdzīgi kā ar Zviedrijas bankām, kuras vaino Baltijas valstu ekonomisko «šaizi» viņu problēmās – neba paši deva! Es ne, tie citi ir vainīgi.
