Saliksim punktus uz i! (16. jūnijs)Greex: Par naudas mainīšanu 1:200 gan nebūtu ko pārmest. Varēja arī mainīt 1:1, un tad maizes kukulītis maksātu nevis 50 santīmu, bet gan 100 latu. Par nu jau neeksistējošās PSRS rubļa vērtības krišanos atbildība jāprasa no kāda tagad aizrobežu miljonāra ar zīmi pierē – viņa uzvārds ir Gorbačovs – un viņa toreizējās komandas.Par pirmajām (no 24 līdz 50 latiem) pensijām runājot – vai kāds vēl atceras savas algas apmēru 1995. gadā? Ka tikai nebija 50 latu vai pat mazāk?Pats uz savu pensiju gan vairs neceru. Pa atlikušajiem 20 – 25 gadiem vēl var simtreiz izmainīt pensiju likumu…Ināra: Es pilnīgi piekrītu – tautai jāsaceļas! Laikam atkal jātaisa revolūcija, jo valdībā sēž zagļi un vēl kādi. Mēs viņiem esam tie, kas ātrāk jānosprādzina! Juris: Atkal par 1:200 notikušo maiņu. Necieta tie, kuri paguva «pa draugam» pārvērst rubļus precēs. Pirms tam veikali bija tukši, vēlāk visādi kooperatīvi bija preču pilni, tostarp ar Liepājas šķīstošo kafiju, kura pirms tam bija jāiegādājas par taloniem. Tā bija arī Jelgavā. Mežos vēl tagad var atrast izvestās būvkonstrukcijas. Tātad blēži cieta 200 reižu mazāk! Pensionāri nemin galveno – kopš 90. gadiem valsts pamati nevis tika stiprināti, bet grauti. Bija jāpatur valsts monopols uz ostām, tranzītu, bankām, akcizētām precēm un tā tālāk. Vajadzēja stiprināt Tautas fronti un Tautas kontroli! Atklājās, ka daudzus gadus uz dzelzceļa nebija muitas kontroles! Notika afēra ar 90. gadu sākuma mērķobligācijām, «Bankas Baltija» un «Latgalītes» afēras, nauda no valsts tika izvesta vagoniem bez pavadzīmēm! Valdība tolaik oficiāli neprasīja kompensācijas no okupācijas vaininiecēm – Vācijas un Krievijas –, un tā bez gala. Tauta nevienam nav parādā, lai maksā un atbild noziedzīgās politikas realizētāji!Finansists: Izrādās, kredītus galvenokārt izsniedza no ASV un Skandināvijas banku iepludinātās naudas. Ja, piemēram, «Parex» un citas bankas būtu rīkojušās godīgi un piesardzīgi, varēja noslēgt līgumu ar lielajiem naudas aizdevējiem, lai nerastos krīzes situācija.Xxx: Nu, mīlīši! Tiešām domājat, ka ar piketiem un citām klaunādēm (kā to uztver politiķi) pie valdības ēkas varētu ko mainīt? Zinot, ka aizdevumu iespējams gūt tikai ar grandiozi mainītu valsts ekonomisko un sociālo politiku. Piedodiet, bet politiķiem nospļauties par kaut kādiem pensionāriem, māmiņām un citiem. Galvenais, lai valsts kasē iegūtu naudu. Un viņi upurējas līdz ar tautu.Laukos var pietrūkt skolotāju (18. jūnijs)ilze: Kādam taču izdevīgi, lai latviešu nākamā paaudze paliek neizglītota. Būs vairāk muļķīšu un vientiešu, kas ne pret ko nebūs spējīgi iebilst!Ups: Nepietrūks skolotāju! Dodiet ceļu jaunajiem, sevišķi krīzes laikā. Gan jau atradīsies jauni fizikas skolotāji. Strādājošie pensionāri pašreizējos apstākļos tikai parāda savu bezkaunību.Ance: Bet, lūk, nebūs gan cita fizikas skolotāja! Nav to jauno! Un par tādu algu arī nebūs!Daudzpunkts: Parēķiniet paši, gudrīši, kā viens cilvēks ar to naudiņu, ko piesola par pedagoga slodzi, var izdzīvot? Ja par nepilniem 200 latiem jāsamaksā rēķini un jāpaēd, mugurā arī kaut kas jāvelk. Es arī esmu skolotāja, kas šogad vēl beidza studijas maģistrantūrā. Paldies par kūkām, bet tālāk nestudēšu, jo nav jēgas ziedot savu laiku skolai un citu izglītošanai, ja pašam pēc tam jāēd barankas, jo tējai naudas nepietiek, un jāstaigā vienās drēbēs visu gadu. Parēķiniet tie, kas gudri runā, cik mēnesī naudiņas iztērējat! Jāpriecājas, ka ir tādi vecie skolotāji, kas vēl strādā, jo uz eksaktajiem priekšmetiem kandidātu ir maz. Palasiet reiz sludinājumus un beidziet glupi runāt!Sanny: Kāpēc nekur nevar aplūkot skolotāju vakanču sarakstu Jelgavā un rajonā, ja reiz viņu trūkst? Kā lai jaunie zina, kurp doties?Micro: Piekrītu, jauno nav. Par rakstu – izglītības sistēma, jo īpaši laukos, jāmaina. Nepieciešams tukšākās skolas aizvērt un bērniem nodrošināt autobusu uz lielākām mācību iestādēm. Tās būs efektīvāk noslogotas, un skolotājiem varētu būt lielākas algas. Saprotu, ka daudzi paliks bez darba, tāpēc tur valstij jāpalīdz. Diemžēl mūsu valsts palīdzība tālāk par Saeimu un Ministru kabinetu nesniedzas. Minētā sistēma diezgan labi strādā Vācijā. Tikai pie mums citur strādājošu struktūru realizācijas beidzas kaut kā dīvaini – ne tā, kā bija paredzēts! Izmaiņas vajadzēja veikt pakāpeniski visus iepriekšējos gadus. Atbildīgā ministrija gan bija aizrāvusies ar savu algu un prēmiju izmaksu, nevis izglītības sistēmas attīstību.
