«Nopietni apsver iespēju septembrī mācības skolās nesākt» (27. jūnijs)auditors: Lai cik ciniski tas neizklausītos, gājiens ar pensijām, kas liek strādājošajiem pensionāriem aiziet no darba, kopumā nav slikts. Laikā, kad ir problēmas ar darba vietām, jādod iespēja arī jaunajiem. Diemžēl dažās nozarēs izpildījums, kā vienmēr, ir «garām». Ja Izglītības un zinātnes ministrija nemētātos turpu šurpu, bet mērķtiecīgi un pārdomāti bīdītu skolu reorganizācijas ideju, problēmām ar pedagogu trūkumu nevajadzētu rasties. Skolotāju būtu gana, un pašvaldībām tikai vajadzētu piestrādāt pie jauno pievilināšanas, piedāvājot labvēlīgus apstākļus, dzīvojamo platību, sniedzot materiālu atbalstu un tā tālāk. Bet nu, kā vienmēr, sanāca čiks, pensionārus no darba «patrieca», bet brīvo skolotāju nav.Ups: Ļoti labi! Lai tik iet projām un dod ceļu tiem, kuriem nav darba un vēl pensijas! Lai nāk jaunie skolotāji! Aizsēdējušies uz divām algām!Pagaidām vēl skolotāja: Varbūt nāksi uz skolu mācīt fiziku? Apkopējai gan alga būs lielāka, bet tu taču būsi ar mieru strādāt idejas vārdā, pirkt materiālus par savu naudiņu, gatavot darba lapas, pēc stundām strādāt ar nesekmīgajiem (par velti) un brīvdienās braukt ar klasi ekskursijās (par savu naudiņu, vēl samaksājot skolēniem, kas «aizmirsīs» samaksāt? Gaidām!Daudzpunkts: Apkopējai nemaz nav lielāka alga, jāstrādā vienos sviedros, beržot netīrumus. Pagaidām vēl skolotāja: Bet apkopēja arī nav maksājusi naudu un mācījusies pa naktīm, lai iegūtu augstāko izglītību. Skolotājam nav jāberž fiziskie netīrumi, bet netīrumi skolēnu dvēselēs – tas ir viņa darbalauks. Varbūt mums mugura nav sviedros, bet sāpoša galva un sirds – tas gan ļoti bieži. Apkopējai nav vajadzīgs dators un internets kā obligāti darba piederumi, bet skolotājs bez tā nevar. Un, ja domājat, ka, samazinot algu, tiks pieļauta zemāka darba kvalitāte vai samazināsies apjoms, – šodien, kad visi skolotāji ir atvaļinājumā, atnāca rīkojums par datu bāzes sakārtošanu līdz 5. jūlijam. Tas gan nav jādara visiem skolotājiem, tomēr arī tas kādam jāveic. Lai gan, ko es te skaidroju, – vairums to ļoti labi saprot. Izņemot valdību.Skolotājs: Nost ar lielu blīkšķi visus, kas pusmūžā izdomājuši kļūt par skolotājiem. Tātad tas nav dzīves aicinājums! Lai skolās sāk strādāt jaunie, kas augstāko izglītību iegūst pēc vidusskolas. Ieva: Pret vecajiem skolotājiem ir respekts, un viņi var kaut ko iemācīt, jo ilgus gadus mācījuši, bet vairākums jauno pedagogu nekam neder, jo nav respekta un nemāk iemācīt. Pašai tāda bijusi, un zinu, kādi ir jaunie skolotāji!Pagaidām vēl skolotāja: Skolotāj! Augstāko izglītību ieguvu uzreiz pēc skolas beigšanas, strādāju skolā no 22 gadu vecuma. Patīk man tas darbs un sanāk, par spīti garoziņai. Bet ir arī kolēģi, kas apgūst profesiju pusmūžā, un nebūt nav sliktākie skolotāji, viņi šo izvēli izdarījuši apzināti, mācījušies, jau strādājot profesijā un saprotot, ko dara. Taisnība, bez apkopējām mēs arī neiztiktu, bet tās tomēr ir citas kategorijas. Ja nav jāatšķiras apkopējas un skolotāja algai, tad tādai pašai jābūt arī bankas prezidenta, deputāta un citu speciālistu algām. Tā sakot, komunisms – no katra pēc iespējām, katram pēc vajadzībām.Diemžēl tajos padsmit gados, ko skolā strādāju, daudz jauno neesmu redzējusi. Ja kāds arī parādās, iztur labi ja gadu un aiziet – grūti. Es sava priekšmeta metodiskajā apvienībā ar nepilniem 40 gadiem esmu viena no jaunākajām, un es nemācu fiziku. Par to jau lielākā sāpe – fiziķi pamatā ir tikai pensionāri. Kas to turpmāk mācīs?Skolotājs: Visu cieņu skolotājiem, kas skolā sākuši strādāt jauni tūlīt pēc augstskolas. Bet tos, kas izmēģinājuši strādāt visādus darbus, arī pelto apkopējas, un pēkšņi pusmūžā sagribējuši būt pedagogi, no skolām vajag dabūt prom. Mēs taču visi gribam nākotnē redzēt gudrus un izglītotus jauniešus.
