«Koķe sagrauj ilūzijas» (25. jūlijs)Anonīms: Ko tie skolotāji var «cepties», pirms nedēļas bija raksts, ka Jelgavas un Ozolnieku novadā ir par daudz pedagogu, tagad izskan, ka trūkst 100 likmju. Kuram ir taisnība? Es arī būtu ar mieru strādāt 21 stundu nedēļā un baudīt divus mēnešus apmaksātu atvaļinājumu vasarā. Mana slodze ir 40 stundu nedēļā, un varu izmantot divu nedēļu atvaļinājumu reizi pusgadā. Un likme 200 latu par slodzi, nevis kā skolotājiem – 250 latu, kur ir taisnība? Pareizi būtu pārskatīt slodzes, un nevajag gvelzt muļķības, ka skolotāji briesmīgi strādā ārpus darba laika. Pašai bērni mācās skolā, un nav daudz skolotāju ar lielo burtu. Pārsvarā skan atbilde: man par to nemaksā. Mājas darbus nelabo nedēļām, dienasgrāmatas nav parakstītas. Labi, ka tagad ieviesta e-klase, vismaz iespējams sekot skolnieka gaitām. Izglītības ministrei novēlu veiksmi darbā, būt stiprai un izturēt pedagogu spiedienu.Jānis: Kas skolotāji par izredzētajiem? Algas viņiem jānodrošina! Ha, ha! Atvaļinājumus bauda divreiz gadā. Mūsu bērni pagarinātajā grupā mājas darbus nevar pildīt, jāspēlējas, jo, redzat, ko tad mājās darīs. Tas nekas, ka vecāki līdz tumsai raujas par santīmiem, lai varētu tiem pašiem skolotājiem semestra beigās par privātstundām maksāt, jo piecus bērnus klasē grūti iemācīt. Nav jau pilsētas skola, kur skolotājiem ir 30 bērnu klasē un atbildība, šeit viņi jau pulksten divos ar pusdienu spainīšiem rokā čāpo mājās, jo ir pārguruši. Jā, ir pedagogi, kuri strādā ar sirdi un dvēseli, bet tie neskraida un nebļauj, jo tiešām visu paņem darbs ar bērniem, un tad nav runas par slodzēm…Arī skolotāja anonīmam un Jānim: Lai novadītu kaut vienu no 21 stundas, nepieciešams gatavoties, pēc katras stundas izlabot skolēnu darbus. Lai gatavotos stundām, par savu naudu jānopērk portatīvais dators (lai varētu strādāt gan mājās, gan skolā, gan arī ar skolēniem klasē, uzticoties, ka viņu zināšanas datorlietošanā nepiebeigs skolotāja personisko īpašumu), jāpērk jaunākā literatūra, jo zinātnes nozare nav apstājusies augstskolas pabeigšanas dienā. Lai stundas vadītu interesanti, nepieciešami dažādi palīgmateriāli – līmlapiņas, lielas papīra loksnes, marķieri, uzlīmītes utt. Uzminiet, kas tam dod naudu? Koķe? Direktors? Vecāki? Neuzminējāt – to sedz skolotāja «lielā» alga. Pats par sevi saprotams, ka nepieciešams interneta pieslēgums. Ļoti daudzi skolotāji pat darba lapas un pārbaudes darbus kopē par savu naudu, jo skolai tam nepietiek līdzekļu.Teiksiet – nedariet to, vadiet stundas pa vecam – ar tāfeli un krītu! Tad bērni jums teiks, ka tās «učenes» stundas ir garlaicīgas, viņa ir vecmodīga, bet jūs, vēlēdamies saviem bērniem labu izglītību, iesiet pie direktora vai uz Izglītības pārvaldi, lai problēmu risinātu.Atvaļinājumi nav skolēnu brīvlaikos. Ir ļoti daudz darbu, kas paveicami tikai šajā laikā, – jāgatavo uzskates līdzekļi, jāsakārto papīri (un ne visi vajadzīgi skolotāja darbam), jāapmeklē kursi (katram skolotājam tajos jāmācās noteikts stundu skaits, dažkārt arī par savu naudu), jāveic metodiskais darbs un daudzi citi neskaitāmi pienākumi, bieži vien arī jāremontē klase.Turklāt skolotājam jābūt gatavam bez papildu samaksas strādāt ar vājākajiem skolēniem pēc stundām, lai nebūtu kauns par sava darba rezultātu, bet vecāki vai nu uztver to kā skolotāja obligātu pienākumu, vai pat mājās sniedz bērnam «atbalstu» – nu ko viņa tev piesienas, vai tev kādreiz dzīvē to vajadzēs?Tā nu es strādāju katru darba dienu no pulksten 7.45 līdz 18 skolā, vēl nenoteiktu stundu skaitu mājās gan darbdienās, gan brīvdienās, gan atvaļinājumā. Esmu laba skolotāja, par to vienreiz saņēmu Jelgavas Domes Atzinības rakstu un 60 latu balvu. Bet nozīmīgākā pateicība ir skolēnu un vecāku paldies.Skolā var strādāt tikai cilvēki, kuriem šis darbs patīk. Mums nevajag algu, lai brauktu ārzemju ceļojumos, celtu villas Jūrmalā un pirktu glaunus autiņus. Mums tā vajadzīga, lai varētu nomaksāt komunālos rēķinus par dzīvokli, pabarot un apģērbt bērnus, bet galvenais – gūtu morālu atbalstu mūsu darbam no valdības un sabiedrības. Mēs neesam pret jums un jūsu bērniem, mēs strādājam jums!
