«Bibliotēkā būs elektroniskās lasītāju kartes» (4. oktobrī)Uguns: E-katalogs, kartes ir, bet kolektīvs tāds «pelēcīgs». Kur vadība tādus kadrus dabūjusi? Bibliotēkas apmeklējuma laikā vairs nav ar ko parunāt par mūsdienu literatūru. Labu krievu literatūru vispār nepazīst. Nu nevar elektronika aizvietot bibliotekāru – personību. Tāpēc joprojām atceros Jāņa kungu no lasītavas, bieži runājām ar viņu. Skumji.Čirka: Es strādāju lielā bibliotēkā un man, izlasot «uguns» komentāru, rodas jautājums. Kurā laikā lasītavā Jūs ar bibliotekāru runājāt, netraucējot citiem apmeklētājiem? Varbūt viņiem Jūsu apspriestā tēma galīgi neinteresēja un traucēja koncentrēties savam lasītajam tekstam? Lauku bibliotēkā, kur atnāk daži cilvēki dienā, varbūt arī var debatēt par literatūru. Tam, ka elektronika pilnīgi nespēj aizvietot bibliotekāru, piekrītu. Bet ir valstis ar tādam bibliotēkām, kur lasītājs, zinot, ko viņam vajag, pats katalogā grāmatu atrod, plauktā paņem, ieskenē un aiziet, pat nekontaktējoties ar bibliotekāru. Nodot atpakaļ grāmatu var, iemetot līdzīgā kastē kā «Baby box». Par izlasīto tur neviens nedebatē. Cilvēciskais faktors pazūd. Tāpēc nesaku, ka tas ir labākais piemērs, uz ko mums jātiecas. «Pie kultūras nama uziet 20. gadsimta sākumā veidotu pagrabu» (4. oktobrī)KAIMIŅŠ: Kāds brīnums – agrākos laikos tur bija tirgus placis. Arī stacijas parks pagrabiem pilns. Tikai brīnums, kā tas nav ievērots remontu un celtniecības laikos. Ko līdz tagad no tā taisīt sensāciju?!57: Asfaltējot laukumu aiz kultūras nama, pagrabs nevienam vienkārši nešķita svarīgs. Strādniekiem lika laukumu noasfaltēt, ko tie izdarīja. Kas tur apakšā, kam kāda daļa. Tagad būs jāorganizē ekspedīcija, kas taisīs izrakumus. Varbūt tur dārgumi apslēpti?
