Latgaliešu studenti novērtē, ka Jelgavā viss ir vienuviet.
Šoruden biedrība «Latgolys Studentu centrs», kas darbojas Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā un arī Jelgavā, svin savu desmito jubileju, bet biedrības Jelgavas birojs – trešo. Latgolys Studentu centra Jelgavas biroja vadītājs Valērijs Kušnirs norāda – biedrības galvenais mērķis ir popularizēt latgaliskumu, tai skaitā latgaliešu valodu un kultūru.
Varam arī paši
Latgolys Studentu centra Jelgavas biroja saknes meklējamas pirms trim gadiem. «Vienu dienu internetā ieraudzīju, ka klasesbiedrene, kas tajā laikā bija Rēzeknes biroja vadītāja, aicina uz latgaliešu rakstu valodas nodarbībām. Joka pēc uzrakstīju, varbūt viņa var atbraukt uz Jelgavu un arī novadīt nodarbības – Latgalē izlokšņu ir daudz, bet, kā izrādās, rakstu valoda viena. Vārds pēc vārda, un nonācām pie secinājuma, ka mēs paši varētu sarīkot nodarbību. Bija tikai jautājums, kas tie mēs, jo Jelgavā biedrība vēl nepastāvēja,» stāsta Valērijs, kurš nāk no Baltinavas novada – iedzīvotāju skaita ziņā mazākā Latvijas novada. Būdams aktīvs students un viens no tiem 93 procentiem patriotisko baltinaviešu, kas ikdienā runā latgaliski, Valērijs ap sevi sapulcēja domubiedrus, izveidojot Latgolys Studentu centra Jelgavas biroja kodolu.
Kā viens kopums
Lai gan visi biedrības biroji darbojas viena mērķa vārdā, katrs latgaliskumu kopj citādi. Tā, piemēram, Rēzeknes birojs, kura darbība pašlaik ir apsīkusi, savulaik sadarbojās ar Rēzeknes Augstskolu, rīkoja danču vakarus. Savukārt Rīga ir liela iespēju pilsēta, un studenti izklīst kur kurais, tāpēc Rīgas birojs vairāk spēku velta projektiem. Tā, piemēram, biedrība izveidojusi kultūras ziņu portālu lakuga.lv, kas ir vienīgais portāls, kurš raksta tikai latgaliešu valodā. «Jelgava ir optimālais variants, kad viss ir koncentrēts vienā vietā. Latgalieši sabrauc, viņi zina par Jelgavas studentu centru un priecājas, kad notiek kāds pasākums, te var satikt draugus. To var salīdzināt ar Anglijas latviešiem, kuri arī kooperējas,» skaidro Valērijs.
Puisis stāsta, ka Latgales jaunieši Jelgavā jūtas ļoti labi. «Studentiem patīk, ka viss ir uz vietas, nevajag braukāt ar sabiedrisko transportu. Ir tā saliedētības sajūta starp draugiem un arī starp latgaliešiem. Kā bijušajam «mežiniekam» ir nācies būt Meža fakultātes kopmītnēs, kur pat uz durvīm ir uzpūsts «Latgale ruļavoj!». Ja ne caur biedrību, tad caur studiju dzīvi viņi jūtas kā viens vesels kopums,» pārliecināts Valērijs, kurš LLU ieguvis kokapstrādes inženiera kvalifikāciju un strādā tepat Jelgavā uzņēmumā «Cross Timber Systems».
Iesaistās arī nelatgalieši
Biedrības galvenais mērķis ir popularizēt latgaliskumu. «Uz Jelgavu kā studentu galvaspilsētu brauc mācīties daudz Latgales jauniešu. Lai radītu māju sajūtu, to ikdienas latgaliskumu, piedāvājam sanākt kopā un piedalīties dažādos pasākumos,» stāsta Valērijs. Jelgavas biroja kodolu veido ap 12 cilvēku, kas regulāri apmeklē sapulces un iesaistās organizatoriskajā darbā, taču kopumā iesaistīti ap 30 cilvēku. Viņu vidū arī tādi, kas nav latgalieši, bet kuriem interesē latgaliskais, kā arī tie, kas jau beiguši studiju gaitas.
Studentu biedrība Jelgavā organizē dzejas vakarus, tikko aizvadīts kino un spēļu vakars, ik pa laikam tiek rīkotas latgaliešu rakstu valodas nodarbības. Tāpat biedrības Jelgavas biroja aktīvisti sadarbojas ar Sarkano Krustu un iesaistās labdarības akcijās. Par tradīciju izveidojusies asins nodošana Ziemassvētku laikā, kad iegūto naudiņu jaunieši iegulda konfektēs, dodas uz Hercoga Jēkaba laukumu un dala tās bērniem un pensionāriem, kurus pirms tam aicina latgaliski nolasīt dzejas rindas. Tāpat ik 8. martu puiši sveic savas meitenes, bet meitenes puišus – 11. novembrī. Neizpaliek arī jubilāru sumināšana.
Biedrības jaunieši piedalās arī Lielajā talkā. «Tā kā esam tālu no mājām, Jelgava mums ir otrās mājas, un mājas ir jākopj un jāciena,» skaidro Valērijs. Klusāks periods ir vasara, kad studenti dodas atpakaļ uz dzimto pusi, taču tie, kas paliek Jelgavā, tāpat sanāk kopā un, piemēram, uzspēlē boulingu.
Atbalsta latgaliešu dzejniekus un amatniekus
Visi Latgolys Studentu centra biedri tiekas arī kopīgos pasākumos. Tā, piemēram, jūnija pirmajā pusē lauku mājās netālu no Viļāniem norisinās «Tievanānu pavasars», kad pa dienu tiek rīkota talka, bet vakarpusē sanākušie bauda dzeju un mūziku un lustējas līdz pirmajiem gaiļiem. Nozīmīgas ir visu biroju kopīgās sapulces, kurās tiek pārrunāts gada laikā paveiktais un plānotais un pārvēlēta valde. Valērijs valdē ir jau trešo gadu. Tāpat biedrība atbalsta latgaliešu dzejniekus un amatniekus – biedrībā iespējams iegādāties grāmatas, Latgales karogu, nozīmītes, uzlīmes.
Latgolys Studentu centra Jelgavas birojs jau kādu laiku ir bez pastāvīgām telpām. Lai gan biedrība ir patstāvīga organizācija un nav saistīta ar LLU, universitāte ir ļāvusi studentiem sanāksmēs pulcēties 6. dienesta viesnīcas mācību telpā. Valērijs teic, ka ir apmierināti ar šādu variantu, taču gribētos arī patstāvīgas telpas, kurās rīkot pasākumus.
Pašam Valērijam dalība biedrībā ir sirdslieta. «Man tiešām patīk tas, ko es daru, ka pasākumi citiem sagādā prieku. Patriotisms dzen uz priekšu un saka – turpini, ej un dari!» atklāj puisis. ◆
Vineta Vilcāne, Latgolys Studentu centra valdes priekšsēdētāja
◆ Latgolys Studentu centrs izveidojās no domubiedru kopas, kurai nebija juridiska statusa. Tika īstenoti vairāki projekti, un pamazām radās apjausma, ka jādibina pašiem sava organizācija, caur kuru varētu iesniegt dažādus projektus. Jaunieši, kas izveidoja Latgolys Studentu centru, tobrīd studēja Rīgā. Galvaspilsētā viņiem pietrūka latgaliskuma, un viņi gribēja rīdziniekiem parādīt, ka arī latgaliskais ir daļa no latviskā un no tā nav jākaunas. Latgaliešu studentu centrs bija viena no pirmajām organizācijām, kas centās parādīt, ka latgaliskais nav kaut kas arhaisks, ka latgaliešu valodā nerunā tikai babiņas laukos, ka tā ir svarīga arī jauniešiem, kuri nekaunas runāt savā dzimtajā valodā arī Rīgā uz ielas, teātrī, augstskolā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad apvienojās domubiedri, situācija ar latgalisko bija sliktāka, sabiedrībā valdīja noraidoša attieksme un daudzi kaunējās par to, ka nāk no Latgales. Pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies, un tajā visā savu roku ir pielicis arī Latgolys Studentu centrs.
Biroju darbs ir bijis periodisks – uzplaukuma posmi, kuros netrūka aktivitāšu un projektu, mijās ar kritumiem, kad nav izdevies atrast aktīvus jauniešus, jo pirmkārt organizācijā katrs ir tādēļ, ka viņam tas ir svarīgi, un katrs dara to, kas pašam patīk. Šādi kritumi ir neizbēgami, jo jaunieši beidz studijas, sāk strādāt algotu darbu, atgriežas savā dzimtajā pusē, nodibina ģimeni – mainās prioritātes. Bet vienmēr pēc laika uzrodas jauni gribētāji un birojs sasparojas.
Katru gadu Latgolys Studentu centrs īsteno vairākus nozīmīgus projektus, tajā skaitā izdod latgaliešu literatūru, rīko Latgales kultūrvēstures un latgaliešu rakstu valodas seminārus, Rīgā ir nodibinājis folkloras kopu «Ceidari», kas šogad veiksmīgi piedalījās festivālā «Baltica».
Organizācija savstarpēji komunicē tikai latgaliešu valodā, tāpat tikai latgaliešu valodā ievieto ziņas savā mājas lapā www.lgsc.lv un kontos sociālajos tīklos draugiem.lv, facebook.com, twitter.
