Lai gan, kā «Ziņām» komentē «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža, gala lēmums tiks pieņemts pēc rūpīgas finanšu un juridiskās analīzes, lai «neapdraudam graudkopjus», konceptuāli kooperatīvs devis zaļo gaismu par investīcijām piensaimniekiem piederošajā uzņēmumā SIA «Latvijas piens». Potenciālais investors līdzšinējo «Latvijas piena» darbību sauc par veiksmīgu, bet ar finanšu ieguldījumu cer kalpot kā «neitrāls katalizators» pašreizējo tēriņu efektīvākai izmantošanai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Uzņēmumā plānotas arī pārmaiņas tā vadībā.
Jelgavas piena rūpnīcas «Latvijas piens» jaunais investors būs Elejā bāzētais graudkopības kooperatīvs «Latraps», biznesa portālu nozare.lv informējis «Latvijas piena» īpašnieku pārstāvis un piensaimniecības kooperatīva «Trikāta KS» valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. «Ir panākta konceptuāla vienošanās ar «Latrapu» par investīciju piesaisti. Tuvāko nedēļu laikā notiks detalizētāka vienošanās, tad arī informēsim par līguma nosacījumiem,» sacījis U.Krievārs.
Tāpat «Latvijas pienā» tuvākajā laikā notiks pārmaiņas, no darba uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā aizejot Raimondam Freimanim, kurš vadīja uzņēmumu jau no tā dibināšanas 2010. gadā.
Domā samazināt ražošanas izmaksas
Kooperatīva «Latraps» ģenerāldirektors E.Ruža, kas intervijā «Ziņām» pirms pāris nedēļām izteicās par jaunu projektu attīstīšanu, toreiz kritizēja piena kooperatīvus: «Kooperatīvs kooperatīva galā, un tik skraida mašīnas pa visu Latviju uz priekšu un atpakaļ, bet brīnās, ka pienam maza cena. Kā lai tā veidojas, ja no Limbažiem skrien uz Ventspili pēc piena, bet no Tukuma krustu šķērsu uz Daugavpili. Beigās vēl visu aizved uz Lietuvu. Transporta loģistikas izmaksas veidojas ievērojamas. Jo vairāk sadrumstalojamies, jo mazāk konkurētspējīgi esam lielajā tirgū.» Tagad viņš saka – «Latraps» cer sakārtot arī loģistikas lietas. «Redzam, ka «Latvijas pienam» ir ļoti lielas perspektīvas. Uzņēmums dzīvo veiksmīgi, bet ar miljona eiro investīcijām mēs varētu kalpot kā neitrāls katalizators jaunu tirgu apguvei,» vērtē E.Ruža.
Piena cena uzlabo vidējos rādītājus
Arī Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga, kas ir «Latvijas piena» biedre kā kooperatīva «Trikāta KS» dalībniece, gaidāmajās investīcijās saredz tikai izaugsmes iespējas. «Tas ir pozitīvi, ka dažādu nozaru kooperatīvi spēj sadarboties un palīdzēt ar apgrozāmajiem līdzekļiem, tādējādi veicinot kooperācijas attīstību Latvijā. Labs rādītājs, ja četri kooperatīvi spēj rast kopēju valodu. Ceram, ka nākotnē valstī nebūs 30 – 40 piena kooperatīvu kā stāstā par diviem latviešiem un trīs partijām,» teic I.Alpa-Eizenberga. Pēc viņas stāstītā, investīcijas kalpos arī atkarības mazināšanai no Krievijas tirgus.
Komentējot Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka izteikumus laikraksta «Dienas Bizness» portālam db.lv par to, ka «Latvijas piens» maksā zemāku iepirkuma cenu nekā citi pārstrādātāji un ka tam ir grūti konkurēt kā vidējam uzņēmumam ar zemas pievienotās vērtības produkciju, Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja I.Alpa-Eizenberga uzsver – viņa ar piena cenu ir apmierināta, turklāt tā ir virs valstī vidējās. «Tie ir 30 centi bez PVN, kamēr citi maksā 27 – 29 centus, turklāt esmu vidējs ražotājs,» stāsta I.Alpa-Eizenberga, piebilstot, ka maijā vidējā piena iepirkuma cena valstī nepārsniegšot 28 – 29 centus, ko tādu palīdz noturēt tieši «Latvijas piena» spēja saviem zemniekiem maksāt tik augstu cenu.
«Viedokļu atšķirība bija par to, kā jāstrādā uzņēmumam. Saimniekam tie nesakrita ar vadītāju, tāpēc nācās meklēt citu vadītāju. Lielu konfliktu gan nebija,» par R.Freimaņa aiziešanu saka I.Alpa-Eizenberga.
Mazāk strādājošo un devīgākas govis
Latvijas piena nozares attīstības virzieni līdz 2020. gadam, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām, kā visbūtiskāko piena ražošanā min efektivitātes celšanu saimniecībās, lai uzlabotu to konkurētspēju. Lai to panāktu, jāsasniedz 50 govju ganāmpulka vidējais lielums, no viena uz 13 govīm līdz vienam uz 30 jāsamazina nodarbināto skaits saimniecībā, savukārt vidējais izslaukums turpmāko gadu laikā jākāpina aptuveni par 30 procentiem. Piena ražošanā liela vērība ir jāvelta arī piena kvalitātes uzlabošanai, jo normatīviem atbilstoša kvalitāte ir vien 90 procentiem svaigpiena. ◆
