Kad ēdam lētos sešsantīmu ukraiņu makaronus un uzdzeram lētāko lietuviešu pienu, priecājamies par lētajām precēm no Viļņas tirgus, sākam domāt! Kāpēc pie mums ražotais daudz dārgāks?
Kad ēdam lētos sešsantīmu ukraiņu makaronus un uzdzeram lētāko lietuviešu pienu, priecājamies par lētajām precēm no Viļņas tirgus, sākam domāt! Kāpēc pie mums ražotais daudz dārgāks? Atcerēsimies, ka pirms Otrā pasaules kara viena angļu mārciņa līdzinājās divdesmit pieciem latiem, viens ASV dolārs – pieciem latiem. Latvijā ievest tādēļ nebija izdevīgi.
Tagad lats ir dārgākā valūta Eiropā, izņemot Maltas liru (Malta – salu valsts pilsēta, Latvijas lielākā pagasta platībā, vienīgā dabas bagātība – Vidusjūras klimats).
Atcerēsimies, ka augsto lata kursu noteica trīs kungi (laikam laivā). Pēc tam… Runāja, ka Latvija kļūšot pat kontrabandistu «svēto Meku». Iebilda, ka tā nebūšot, pēc jauno iekārtu ievešanas latu devalvēšot, bet jauno iekārtu vietā plūda visādi ārzemju surogāti. Lats un viens kungs kļuva tik stabili, tik stabili, ka Latvijas lauki aizauga un kļuva par atmatām, jo nebija izdevīgi ražot, lētāk ievest. Diemžēl pie mums nav Vidusjūras klimata, ir Baltijas jūra ar īsu vasaru, atliek tikai priecāties par igauņu un lietuviešu lētajiem ražojumiem. Arī par lētajiem cāļiem, it kā pat no Ķīnas. Vetārsti gan tos nobloķēja.
P.S. Argentīnas jaunā valdība bija spiesta, lai izkļūtu no krīzes, devalvēt savu pesetu pret dolāru par 30 – 40%.