Elejas pagasta iedzīvotājs A. Puksts ar «Ziņu» starpniecību vēlējies atrisināt konfliktu ar «Lattelekom».
Elejas pagasta iedzīvotājs A. Puksts ar «Ziņu» starpniecību vēlējies atrisināt konfliktu ar «Lattelekom». Koflikts par tādu gan atzīstams nosacīti, jo rēķina nenokārtošanas rezultātā, kā tādās reizēs parasti notiek, abonentam telefons tiek gluži vienkārši atslēgts.
«Martā rēķinu par telefona lietošanu saņēmu mēneša beigās. Tūlīt samaksāt to nevarēju, jo mani apzaga. Domāju, 9. aprīlī saņemšu pensiju un samaksāšu, bet jau 4. aprīlī «Lattelekom» telefonu atslēdza. Pēc tam saņēmu rēķinu par aprīli un maiju (Ls 6,50), lai gan telefons bija atslēgts. Tagad man par pievienošanu pieprasa Ls 75. Kur lai es pensionārs tādu naudu ņemu?» Tā vēstulē redakcijai jautā ilggadējais cienījamā vecuma telefona lietotājs un norāda, ka telefons visvairāk nepieciešams mediķu izsaukšanai. 80 gadus vecamajam vīram esot trū-ce, tāpēc ik pa laikam nepieciešams saukt dakteri, bet operāciju jau minētā līdzekļu trūkuma dēļ pensionārs nevarot atļauties. Vēl A. Puksts norāda, ka februārī par telefonu pārmaksājis Ls 2,08, taču tas neesot ņemts vērā. Kad viņš no kaimiņmājas piezvanījis «Lattelekom», lai paskaidrotu savu stāvokli, atskanējis no trim burtiem veidots krievu vārds.
Neraugoties uz to, ka «Lattelekom» atbildes saturu var paredzēt jau iepriekš, «Ziņas» tomēr mēģināja noskaidrot arī ko vairāk. Taču izrādījās, ka tas nav nemaz tik vienkārši. Sākot ar vietējās nodaļas kredītuzraudzības daļas vadītāju un beidzot ar vēl sešiem iepriekšējo adresātu norādīto telefonnumuru īpašniekiem «Ziņām» vienkārši atgādināja, ka runāt ar preses pārstāvjiem un sniegt jelkādas ziņas viņiem nav tiesību. Cita lieta esot konkrētais abonents! Astotais zvans tika adresēts uzņēmuma preses sekretārei Anitai Leiškalnei. Viņa bija vienisprātis ar ne jau tām labā-kajām «Ziņu» domām augstākminētās ķēdes reakcijas sakarā un izteica neizpratni par to, kāpēc gan tik ilgi laika nācies tērēt vienas ierindas sūdzības sakarā. (Jāsāk domāt, ka «Lattelekom» spe-ciāli gādā par to, lai pēc principa «brīvprātīgi piespiedu kārtā» vairotu telefonsarunu skaitu un sa-vus ienākumus.)
«Lattelekom» mediju attiecību nodaļa iekļaujas oficiālo standartu rāmjos. Tajā teikts, ka telefons aprīlī atslēgts, jo A.Puksts nebija norēķinājies par februārī un martā sniegtajiem pakalpojumiem. Ja 20 dienās pēc atslēgšanas parāds joprojām netiek segts, «Lattelekom» attiecīgo telefonlīniju demontē. Un lai šajā gadījumā sakarus atjaunotu, ievelkama jauna līnija un līdz ar to klientam jāmaksā pilna telefona ierīkošanas maksa, kā arī jānorēķinās par visiem iepriekš izmantotajiem pakalpojumiem. «Diemžēl A.Puksta kungs februāra un aprīļa (kur palicis marts? A.A.) rēķinus samaksāja tikai maijā, kad viņa telefonlīnija jau bija demonēta. Attiecībā uz minētajiem Ls 2,08, kurus Puksta kungs ir pārmaksājis februārī, ir veikts pārrēķins,» teikts atbildes noslēgumā.
Atsevišķas nianses «Lattelekom» atbildē gan ir apzināti vai nejauši piemirstas, taču jācer, ka tās tādas nav klientam adresētajā vēstulē. Jācer, ka tur bez apstākļu izskaidrojuma ir arī atvainošanās par kļūdaino rēķinu un ar novēlošanos veikto pārrēķinu. Klientam šāda novēlošanās maksāja telefona zaudēšanu. «Lattelekom» var turpināt piekopt monopola politiku.
