ES statistikas biroja «Eurostat» sociālās statistikas apkopojumā «Nodarbinātība un darba tirgus Centrāleiropas valstīs» saskaitīts, cik stundu nedēļā strādājošie darbā pavadījuši 2001. gadā katrā kandidātvalstī.
ES statistikas biroja «Eurostat» sociālās statistikas apkopojumā «Nodarbinātība un darba tirgus Centrāleiropas valstīs» saskaitīts, cik stundu nedēļā strādājošie darbā pavadījuši 2001. gadā katrā kandidātvalstī. Izrādās, ka kandidātvalstīs strādā par 3,3 stundām vairāk nekā Eiropas Savienībā – 41 stunda pret rietumeiropiešu nostrādātajām 37,7 stundām.
Visvairāk, precīzāk, visilgāk strādā vīrieši Latvijā (44 stundas), bet salīdzinoši vismazāk – sievietes Lietuvā (37,1 stundu).
Latvijas likumdošanā ir noteikts normālais nedēļas darba laiks – 40 stundu. Statistikas dati liecina, ka 43,6 procenti nodarbināto strādāja likumdošanā noteikto 40 stundu darba nedēļu, piektā daļa (19,3 procenti) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet trešā daļa (32,9 procenti) – vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa – vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildu ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.
Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos visai bieži vienā darbā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2002. gadā 70,5 tūkstošiem cilvēku (7,1 procents nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka viņu skaits ir lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un jomu, kurā tos gūst.
