Fotogrāfam Jurim Zēbergam 8. septembrī Šauļos atklāj personālizstādi «Latvieši uz 21. gadsimta sliekšņa».
Viena no vistraģiskākajām cilvēka īpašībām ir tā, ka mēs allaž tiecamies atlikt dzīvošanu uz vēlāku laiku. Mēs visi sapņojam par kaut kādu pasakainu rožu dārzu kaut
kur aiz apvāršņa, bet nepriecājamies par rozēm, kas zem mūsu logiem zied šodien.
(D. Kārnegī)
Fotogrāfam Jurim Zēbergam 8. septembrī Šauļos atklāj personālizstādi «Latvieši uz 21. gadsimta sliekšņa». Darbi izstādē ir par etnogrāfijas tēmu – jaunieši, bērni, veci cilvēki tautastērpos, ar kuru palīdzību fotogrāfijās parādīts, kādi esam pašlaik, sagaidot nākamo tūkstošgadi.
Tā kā izstāde tiek atklāta Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā, Juris uzskata, ka tautas tērpos nofotografēti latvieši ir īsti atbilstoši tematikai.
– Šī ir īsta reālā fotogrāfija: mirkļi no dzīves, kas parāda, kāds cilvēks bijis tieši tajā konkrētajā brīdī, – atzīst Juris.
Ekspozīcijā iekļautās bildes uzņemtas dažādos folkfestivālos, Dziesmu un deju svētkos. Pats fotogrāfs domā, ka «tautas tradīcijas, paražas, folklora tomēr interesē arī mūsdienu cilvēkus. Pāris iepriekšējos gados gan šī interese bija pieklususi, tagad tā atkal atdzimst. Folkloru un tradīcijas var pielīdzināt melnbaltajai fotogrāfijai. Tā dzīvo mūžīgi, mainās tikai pasniegšanas veids».
Fotogrāfija gan tagad attīstoties vēja spārniem: ir jau digitālie fotoaparāti, tomēr tas, pēc Jura domām, vairāk esot biznesa vajadzībām, naudas pelnīšanai, nevis mākslas veidošanai. Tajā tomēr dominējot tradīcijas, arī krāsaino fotogrāfiju bums jau pārgājis, un cilvēki atkal labprāt vēlas sev par piemiņu iegādāties melnbaltās bildes. Protams, viņš atzīst, ka krāsainās fotogrāfijas ir komunikācijas veids, kā piesaistīt cilvēkus, nevarētu taču mūsdienās visus žurnālus izdot melnbaltus, tomēr ne viss ir vajadzīgs krāsains.
Par nākamā gadu tūkstoša tuvošanos Juris absolūti neuztraucas, piebilstot, ka vienīgais, kas izmainīsies,– katrs cilvēks kļūs gadu vecāks. Tiesa, uz nākotni cilvēki raugoties ar mazliet spožāku acu skatienu, jo daudzus uzturot cerība, ka ar nākamo tūkstošgadi Latvijā dzīve uzlabosies. Juris uzskata, ka «diemžēl viss tiek pielīdzināts materiālajām vērtībām, bet garīgums pazūd». Viņš bieži labprāt bildējot, arī zinot, ka par to saņems niecīgu samaksu. Svarīgākais esot, ka padarītais darbs patīk un liekas svarīgs pašam.
– Man fotografēšana ir pašizteiksmes veids, tā ļauj man parādīt arī citiem savas izjūtas, savu attieksmi, – piebilst Juris.
