Kartupeļu talkās šogad darba netrūkst. Lai arī jaunā raža dažviet ir mazāka, nekā cerēts, bumbuļi padevušies lieli.
Kartupeļu talkās šogad darba netrūkst. Lai arī jaunā raža dažviet ir mazāka, nekā cerēts, bumbuļi padevušies lieli.
Kartupeļu bumbuļu skaitu ietekmējis vēsais pavasaris, skaidro Priekuļu Selekcijas stacijas kartupeļu selekcionāre Gunta Bebre. Tomēr ražība ir normāla – vidēji 35 tonnas no hektāra. “Protams, neko nedarot, arī rezultāta nav. Kartupeļu stādījumos, kuru saimnieki nelietoja fungicīdus un savlaicīgi necīnījās pret lakstu puvi, slimība augus pievārēja,” teic G.Bebre.
Diemžēl mitruma trūkuma dēļ kartupeļu raža smilšainās augsnēs tomēr ir zemāka, nekā cerēts. Augi pirms novākšanas bija sākuši kalst. Arī Zemgales reģionālais konsultants dārzkopībā Māris Narvils norāda, ka līdz ar sausumu kartupeļi izveidojušies kraupaināki, tas pazemina “otrās maizītes” tirgus kvalitāti. Kraupaini kartupeļi uzturā gan ir izmantojami, taču tie rūpīgi jāapžāvē, lai vēlāk neiemestos puve. “Arī uzglabāšanas laikā būs lielāki mitruma zudumi intensīvākas elpošanas dēļ. Ja vēlo šķirņu kartupeļiem laksti vēl nav nopļauti, tas obligāti jāizdara. Izņēmums varētu būt lauki, kur kartupeļi vēl zaļi un veselīgi,” stāsta M.Narvils.
G.Bebre pauž gandarījumu par to, ka septembrī turas labvēlīgi laika apstākļi kartupeļu ražas novākšanai un, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, itin visos mūsu valsts rajonos kartupeļu talkas rit veiksmīgi. Selekcionāre arī zina stāstīt par Latvijā populārākajām un garšīgākajām kartupeļu šķirnēm. Atkarībā no miltainības vienas vairāk piemērotas salātiem, bet citas – frī pagatavošanai.
***
Atklājums
Angļu zinātnieki no Pārtikas pētniecības institūta atklājuši – kartupeļi ir daudz veselīgāki, nekā tika uzskatīts līdz šim. Izrādās, tie satur ķīmiskas vielas, kas pazemina asinsspiedienu. Kartupeļu vērtīgās īpašības atklātas pavisam nejauši, salīdzinot vienkāršo un ģenētiski modificēto kartupeļu ķīmisko sastāvu. Pētījumu laikā tajos negaidīti uzieti tā sauktie kakoamīni, kas sastopami dažos ķīniešu augu preparātos. Šīs vielas izmanto ne vien asinsspiediena pazemināšanai, bet arī cīņā ar Āfrikā plaši izplatīto miega slimību.
***
Jauns augu karantīnas organisms
Valsts augu aizsardzības dienests Latvijā pirmo reizi konstatējis jaunu augu karantīnas organismu – tomātu plankumainās vītes vīrusu. Tas atklāts Balvu rajona piemājas saimniecībā audzētām krizantēmām, kas auga atklātā laukā 200 kvadrātmetru platībā un bija paredzētas griezto ziedu realizēšanai. Savlaicīga šā vīrusa diagnosticēšana un fitosanitārie pasākumi ir izšķiroši, lai nepieļautu vīrusa izplatību uz citiem kultūraugiem vai reģioniem.
Plankumainās vītes vīruss sākotnēji izplatījās tropu, subtropu un mērenā klimata zonās, taču tagad tas sastopams arī ziemeļvalstīs. Vīruss ir izplatīts dekoratīvajos augos (asteres, begonijas, dālijas u.c.), kā arī ekonomiski nozīmīgos dārzeņos (tomāti, paprika, lapu salāti un kartupeļi u.c.), gan arī daudzās nezālēs.
***
Latvijā populārākās kartupeļu šķirnes
“Mutagēnagrie” – viena no divām Latvijā izveidotajām ļoti agrajām šķirnēm. Otra ir “Priekuļu visagrie”. “Mutagēnagro” bumbuļi ir lieli, dzeltenu mizu.
“Vineta” – vācu šķirne ar lieliem, skaistiem, apaļiem, garšīgiem bumbuļiem.
“Borodjanskij rozovij” – ukraiņu šķirne ar labām garšas īpašībām. Bumbuļi izceļas ar rozā miziņu.
“Sigunda” – ražīga Latvijā selekcionēta šķirne.
“Magdalēna” – miziņas krāsa ir sarkanīga. Tāpat kā iepriekš minētās, arī šī ir miltaina galda kartupeļu šķirne.
“Sante” – šīs šķirnes kartupeļi piemēroti vārīšanai. Tie ir miltaini, neizjūk un netumšojas. Derīgi arī saldēšanai.
“Monta”, “Zīle” – mazāk miltaini kartupeļi, kas piemēroti cepšanai vai salātiem.
“Latona” – augšanas un ražas ziņā laba šķirne, taču latvieši par tās garšas īpašībām rauc degunu. Šķirne lieliski piemērota salātiem un nejuks ārā cepot. Tā ir mazāk miltaina, ar nelielu cietes saturu, kā arī satur mazāk kaloriju, tomēr latviešiem vairāk garšo miltaināki kartupeļi. “Latona” šķiet pajēla un pārāk ūdeņaina.
Tieši uz pannas labi cepas “Beta”.
“Agrie dzeltenie” – kartupeļi ir miltaini, vārot šķīst, tāpēc ļoti labi noder biezputras pagatavošanai. Tiesa, no šīs šķirnes un “Sigundas” var izdoties gardi frī.
“Madara” – standartšķirne, kas mūsu pusē ir gana pieprasīta galdam, un to audzē daudzi. Mēdz teikt, ka tik garšīgas kartupeļu pankūkas kā no “Madaras” no citām šķirnēm nesanāks. Tā netumšojas cepot. Ja kuņģa veselības uzlabošanai uzturā jālieto kartupeļu sula, vislabāk to pagatavot no “Madaras” bumbuļiem.
