Viss sākās Latvijā 1909. gada vasarā, kad jelgavnieki toreizējā Strēlnieku dārzā vēroja rīdzinieku šķēpraižu startu pirmajās vieglatlētikas sacensībās pilsētā un arī visā Zemgalē.
Viss sākās Latvijā 1909. gada vasarā, kad jelgavnieki toreizējā Strēlnieku dārzā vēroja rīdzinieku šķēpraižu startu pirmajās vieglatlētikas sacensībās pilsētā un arī visā Zemgalē.
Toreizējie ģimnāzisti un reālskolnieki pēc gada jau sacentās paši, taču līdz Pirmajam pasaules karam 40 m līniju nepārsniedza.
Tikai 30. gados Jelgavas pusē šķēps lidoja aiz 50 m, bet tad, kad Jelgavā pasaulē nāca nākamais olimpiskais čempions Jānis Lūsis, viens no Latvijas šķēpraižu līderiem bija Mežotnes Lauksaimniecības skolas audzēknis Vilfrīds Zauers – jau aiz 62 m atzīmes.
Pēc Otrā pasaules kara 60 m atzīmi atkal sasniedz tikai 60. gadu sākumā Andrejs Sirmais no Ozolnieku puses, bet 70 m – LLA studējošais Roberts Briedis, līdz 1974. gadā LLA students Jānis Zirnis kļūst Maskavā par pasaules universiādes čempionu.
Nāk jauni laiki, jauni šķēpi un jaunas personības. Patlaban tie ir Staļģenes skolā ābeci apguvušie, Murjāņu Sporta ģimnāzijā skolotie Jānis Liepa un Andis Anškins, kuru sniegums jau skaitās vienaudžu Eiropas līmeņa vērts.
Daudz vēlāk un lēnāk nācis dāmu sniegums, kur 30 m līniju pārsniegušas kādreiz Jelgavas Pedagoģijas skolas audzēknes, bet 40 m – 60. gados LLA studentes.
Jāatzīst, ka atšķirībā no vīriem tajās spilgtu personību nav bijis, un, kas zina, varbūt tās atklās tieši mūsu sacensības.
Jelgavas novada jaunie puikas un meitenes piektdien, 26. maijā, tiek aicināti mēroties spēkiem kā metēji ievaddisciplīnā – bumbiņas mešanā, kā arī īstā šķēpa mešanā pulksten 12 «Daugavas» stadionā.
Jauno startu vēros arī, iespējams, pasaulē pirmais šķēpa metēju ābeces autors, izcilais treneris Valentīns Mazzālītis un citas zinošas personības.
Veiksmīgākos gaida dažādas balvas un citi pārsteigumi.
