«Balsoju kā visi latvieši, taču uzskatu, ka bērniem jābūt gudriem un jāmācās arī krievu valoda,» 193. iecirknī Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā pēc nobalsošanas teica jelgavniece Lidija Banuško, kura 28. februārī atzīmēs simto jubileju. Viņa esot balsojusi gandrīz visās vēlēšanās un referendumos. Taču par līdzšinējās dzīves labākajiem gadiem atzīst «ulmaņlaikus», kad gan nav bijis jābalso, taču visiem pieticis gan darba, gan iztikas līdzekļu.L.Banuško bērnība pagājusi Jelgavas nomalē Bemberu ceļā. Viņa bijusi pastarīte Anša un Grietas Valdmaņu četru bērnu ģimenē. Kopš bērnības Lidija ikdienā daudz staigājusi kājām, mācījusies Dārtas pamatskolā un Skolotāju institūta paraugpamatskolā. Ar savu mīlestību drēbnieku Žani Banuško viņa salaulājās Sv.Vienības (Nikolaja) baznīcā 1935. gadā. Vīra ziņā bijusi naudas pelnīšana, bet sievas – mājas solis. Pēc kara, strādājot sabiedriskajos darbos, Lidija piedalījusies Jelgavas drupu novākšanā. Nu jau ilgāku laiku viņa dzīvo pie meitas Dzintras. Gadu gaitā dzimta ir sakuplojusi, divām atvasēm Lidija ir vecvecvecmāmiņa. Lidija teic, ka viņai neesot nekādu īpašo ilga mūža noslēpumu. Daudz esot jādarbojas – tas palīdzot uzturēt dzīvessparu. Tuvojoties simtgadei, kājām tālu aiziet tagad nevarot, taču piemājas dārzā pavasari gaida vairākas viņas dobītes. Lidijas kundze interesējoties arī par politiku. «Zemgales Ziņas» un «Dienu» viņa lasot bez brillēm.
