Par vienu no galvenajiem akcentiem Adventes un Ziemassvētku gaidīšanas koncertu virknē Jelgavas Sv.Annas katedrālē solās būt 3. decembra koncerts «Lamento». Tā sauc arī vienu no koncertā atskaņojamiem skaņdarbiem – mūsu novadnieka Alvila Altmaņa veltījumu tēva piemiņai. «Lamento» tulkojumā no latīņu valodas nozīmē žēlabas, vaimanas. «Es šo vārdu latviskotu kā «nopūta»,» prāto sestdienas pasākuma diriģents Aigars Meri. Tomēr būtu maldīgi spriest, ka koncertā dominēs «žēlabu» mūzika.Pieminēt un piedot«Es pat nevienu no atskaņojamiem skaņdarbiem nenosauktu par žēlabainu, lai gan visas četras atskaņojamās partitūras ir ar piemiņas ievirzi,» saka A.Meri. Kaut vai Artura Maskata «Lacrimosa» – šo ar dramatismu piesātināto skaņdarbu komponists veltījis prāmja «Estonia» katastrofā bojāgājušo piemiņai.Interesants ir stāsts ir par Pētera Vaska skaņdarba tapšanu. Komponista tēvs, būdams mācītājs, vairākkārt lūdzis dēlam radīt savu mūziku pazīstamajam Tēvreizes tekstam «Mūsu Tēvs debesīs». Dažādu apstākļu dēļ P.Vaska mūzika radusies tikai pēc ilgāka pārdomu laika, un galu galā skaņdarbs sanācis ne tikai kā veltījums Visaugstākajam, bet arī konkrētam komponista tēvam. Ceturtais koncertā izpildāmais darbs ir P.Vaska «Dona Nobis Pacem», kas aicina gan pieminēt, gan piedot, tādējādi sasaucoties ar nākamo dienu kalendārā – 4. decembri, kas iezīmēta pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņai.«Kaut dominē traģiskas noskaņas, tā būs laba iespēja dzirdēt mūsdienu latviešu komponistu mūziku,» atgādina A.Meri, ierindojot sestdienas koncertā atskaņojamos autorus patlaban jaudīgāko latviešu skaņražu kategorijā.Gan mācības, gan koncertprakseVai nu tie būtu mūsdienu latviešu autori, vai pasaules klasiķi (Jozefs Haidns), vai mūsu platuma grādos retāk atskaņoti minimālisti (Henriks Mikolajs Gureckis), bet pie vērienīgiem muzikāliem projektiem Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagogs un simfoniskā orķestra «Jelgavas kamerorķestris» mākslinieciskais vadītājs A.Meri mūs, jelgavniekus, mēģina pieradināt ar apskaužamu mērķtiecību un intensitāti.«Jelgavas kamerorķestris» ir neiztrūkstoša A.Meri vadīto atskaņojumu sastāvdaļa, bet nule četrdesmitgadi aizvadījušā kora «Zemgale» vietā šoreiz uz podestiem kāps Jelgavas Mūzikas vidusskolas jauktais koris. «Šim korim tā būs koncertdebija. Tā kā mēs abi ar Zani Stafecku (kora «Zemgale» un Mūzikas vidusskolas kora diriģente – red.) tagad strādājam arī Jelgavas Mūzikas vidusskolā, gribam panākt, lai skolā būtu ne tikai mācību koris, kas, protams, ir pamatuzdevums, bet veidotos arī koncertprakse. Lai audzēkņiem būtu iespēja ne tikai iegūt kordiriģenta izglītību, bet arī augt kā profesionāliem dziedātājiem, apgūstot visdažādāko laikmetu un stilu mūziku.» Nākamais Mūzikas vidusskolas kora uznāciens jau pavisam drīz – 22. decembrī Mūzikas vidusskolas «Jelgavas kamerorķestris» un jauktais koris tai pašā Sv.Annas katedrālē atskaņos Riharda Dubras «Cantata in Nativitate Domini» – Kantāti Tā Kunga dzimšanai.Runājot par 3.decembra koncertu, A.Meri neslēpj prieku, ka koncertēs kopā ar dziedātāju Guntu Davidčuku: «Par sadarbību ar viņu vienmēr ir vislabākās atmiņas.» Turklāt A.Altmaņa skaņdarba atskaņojumā būs vēl viens solists – saksofonists Kārlis Čudars. Adventes koncertiJelgavas Sv.Annas katedrālēSvētdien, 4. decembrī, plkst.16Jelgavas, Ozolnieku un Olaines novadu koriDiriģents Ints TeterovskisProgrammā Kamila Sen-Sansa «Ziemsvētku oratorija»Sestdien, 10. decembrī, plkst.16Koncerts «Ave Maria». Gunta Davidčuka (soprāns)Ilona Birģele (ērģeles)Sestdien, 17. decembrī, plkst.17 Jelgavas Mūzikas skolas audzēkņu Ziemsvētku koncertsTrešdien, 21. decembrī, plkst.19 Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris «Spīgo»Diriģente Līga CelmaZaļenieku baznīcā Svētdien. 4. decembrī, plkst.12 Jelgavas Sv. Annas draudzes koris; diriģents Andris Jansons, ērģelnieks Jānis PelšeSesavas baznīcā Svētdien, 4. decembrī, plkst.11 Jelgavas, Ozolnieku un Olaines novadu koriDiriģents Ints TeterovskisProgrammā Kamila Sen-Sansa «Ziemsvētku oratorija»Jelgavas Sv. Jāņa baznīcā Sestdien, 17. decembrī, plkst. 14 Tirkīzzilais koris un Žoržs Siksna
