Pagājušajā nedēļā no starptautiska festivāla Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā atgriezies Jelgavas Valsts ģimnāzijas koris «Skali».
Trešais starptautiskais koru mūzikas festivāls «A Ruginit Frunza din Vii» – tāds ir oficiālais nosaukums pasākumam, kurā oktobra vidū piedalījās jauktais koris «Skali». «Nepaspējām lāgā atbraukt mājās, kad atkal mēģinājumi – 11. novembrī jādzied pie Lāčplēša pieminekļa, 16. novembrī Sv.Trīsvienības baznīcas torņa atklāšanā, 18. novembrī – valsts svētkiem veltītā koncerta kopkorī,» uzskaita Jelgavas Valsts ģimnāzijas kora «Skali» diriģente Maija Branka. «Esam kolektīvs, kurā dzied gan skolēni, gan absolventi, tāpēc iznāk piedalīties ļoti dažādos pasākumos, nav aiz kalniem arī pavasaris, kad «Skaliem» paliks 35 – jubilejai gatavosim koncertu,» rezumē kora vadītāja.Kopā ar profesionāļiem«Kad ieraudzīju, ka Kišiņevas festivālā piedalās pat Moldovas Radio koris, kļuva skaidrs, cik augsts ir līmenis,» atceras diriģente M.Branka. «Augsta kvalitāte bija arī rumāņiem un Maskavas korim «Vesņanka». Kaut arī nekāda konkursa vērtējuma un žūrijas nebija, kaunā krist profesionāļu sabiedrībā gluži negribējās,» prāto «Skalu» mākslinieciskā vadītāja. «Jutām, ka esam ļoti tālu un vēlamies savu valsti pārstāvēt skaisti,» tāds bijis diriģentes un koristu kopējais noskaņojums, «tāpēc centāmies no sirds.»«Nolēmām piedalīties visās trijās kategorijās – garīgā mūzika, katras dalībvalsts nacionālo komponistu sacerējumi un tautas mūzika –, kaut no pašas Moldovas tāpēc redzējām varbūt mazāk, nekā būtu iespējams citā variantā,» neslēpj M.Branka. Tā kā šovasar notika skolu jaunatnes dziesmu svētki, bija arī plašas repertuāra iespējas, secinājusi diriģente.Iepazīšanās dziesmu svētkosArī Moldovas brauciena priekšvēsture saistīta ar X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. «Viss sākās vēl jūlijā, tieši pēc uzstāšanās fināla skatē,» atceras tagadējā Latvijas Universitātes studente un kora «Skali» vecākā Jūlija Terjuhana. «Kad ieguvām pirmo vietu savā apakšgrupā un iekļuvām trijniekā jaukto koru konkurencē, pienāca pārstāvji no Moldovas un aicināja piedalīties festivālā. Kā vēlāk izrādījās, šie cilvēki bija ieradušies pēc virsdiriģenta Eduarda Grāvīša aicinājuma, jo viņš ar savu kori ciemojies Moldovā pirms gada un latvieši viņiem ļoti iepatikušies,» turpina Jūlija. Pēc dziesmu svētkiem sākās aktīva sarakste, arī lūgts pašvaldības atbalsts. Pateicoties tam, deviņarpus dienu garais brauciens katram skolēnam izmaksājis vien 50 latu. Dzīvošanu un ēdināšanu nodrošināja Moldovas puse.«Tā kā «Skalos» dzied ne vien skolēni, bet arī skolas absolventi, dalībnieku skaits un vecums bija ierobežots. Tomēr 9. oktobra vakarā, atvadījušies no mājiniekiem ar vairākām skanīgām dziesmām, 44 cilvēku sastāvā devāmies ceļā,» atceras kora vecākā. Pa ceļam pabūts arī Slovākijā un Rumānijā, bet neizdzēšamu iespaidu uz Zemgales līdzenuma iedzīvotājiem atstājuši kalni.Kad valoda nav šķērslis«Kišiņevā ieradāmies pirmajā festivāla dienā agri no rīta, bet jau pēc dažām stundām bija pirmais koncerts Kišiņevas Romas katoļu baznīcā,» turpina Jūlija. «No rīta tikām sadalīti pa ģimenēm, kurās dzīvosim. Arī tas bija vesels piedzīvojums un lieliska iespēja iejusties turieniešu ikdienas ritmā, iepazīties ar viņu uzskatiem un tradīcijām. Tā kā izpildījām dziesmas latviešu valodā, māca šaubas, kā skatītāji uztvers cittautiešus, no kuru valodas ne kripatiņas nevar saprast. Taču skatītāji mūs sagaidīja ar sirsnīgiem aplausiem, dzirdējām ļoti daudz labu vārdu gan par dziedāšanu, gan tautas tērpiem. Sevišķi atmiņā palikuši mirkļi, kad pēc koncerta baznīcā pie mūsu flautistes Lindas pienāca sieviete no vietējās mūzikas skolas un lūdza, vai mēs nevarot iedot tikko nodziedātās Valda Zilvera dziesmas «Torņu sasaukšanās» notis, jo esot tā iepaticies, ka gribot mācīt šo dziesmu saviem skolēniem. Cilvēki vienkārši nāca klāt un teica labus vārdus – mums esot «maiga skaņa» un emocionāls izpildījums.» Kāda klausītāja pat atzinusies, ka Jelgavas koris koncertos spējis viņu saraudināt. Vietējiem ļoti patikusi arī Mārtiņa Brauna «Saule. Pērkons. Daugava» un rotaļīgās latviešu tautasdziesmas. Koristus priecējis fakts, ka vietējie spējuši atpazīt Latviju. Viens no vietējiem jauniešiem atzinies, ka viņam garšojot Rīgas šprotes. Bijis dzirdēts arī par Jūrmalas «Jauno vilni» un nu jau seno Marijas Naumovas uzvaru Eirovīzijā. Savukārt «Skalu» galvenais ieguvums droši vien izteikts kāda dziedātāja secinājumā: «No Jelgavas izbraucām kā koris, bet atgriežamies kā liela ģimene.»
