Viens no tautas bibliotēku dibināšanas pionieriem bija dedzīgais latviešu skolu ierīkotājs un propagandētājs Jelgavas latviešu draudzes mācītājs Vilhelms Pantēniuss.
Viens no tautas bibliotēku dibināšanas pionieriem bija dedzīgais latviešu skolu ierīkotājs un propagandētājs Jelgavas latviešu draudzes mācītājs Vilhelms Pantēniuss. Viņa ierosmē 1837. gadā tika nodibināta Latviešu lasīšanas biedrība, kurai darbības sākumā bijuši 30 biedri. V.Pantēniuss aicina «Latviešu Avīžu» lasītājus ziņot laikrakstam par ikvienu nodibinātu bibliotēku, jo «tādas ziņas atspirdzina dvēseli» un liecina, ka «tumsība izklīst un gaisma plešas par mīļu tēvu zemi» («Latviešu Avīzes». – 1837. – 27. sept.).
Pantēniuss paraksta biedrības mērķi un darbību šādi: «Katrs loceklis maksā vienu sudraba rubli un par šo naudu dabon 3 gadus blakām grāmatas lasīt. Latviešu grāmatas dārgas. Visas nevar visi nopirkt. Neviena nav, no kā it nenieka nevarētu savā laikā mācīties. Tālab šķitu labu lietu esam, ja ar maz naudas dabūtu ar visām latviešu grāmatām iepazīties – un pēc – pirc kura tev patīk. Līdz šim pie mūsu biedrības pieder 30 locekļi. Pēc trim gadiem tās grāmatas izlozēsim tiem lasīšanas biedrības locekļiem. Jebkurai grāmatiņai pieliekam pie vāka šos vārdus:
Tos locekļus mūsu Latviešu lasīšanas biedrības ar lielu lūgšanu lūdzamies:
1) Nevienam grāmatas no šīs biedrības neizlienēt, jo caur tam tā grāmata viena lasītāja rokās par ilgu laiku paliktu; caur līdzību runāt, tas būtu tik daudz kā sacīt: ņem no kaimiņa klētīm, tam diezgan.
2) Nevienu grāmatu ilgāki kā trīs mēnešus paturēt.
3) Tās grāmatas sargāt, kā tās neapķēzi, jo bez tam pēc trīs gadiem būtu lupati izlozēt un ne grāmatas.
4) Mūsu biedrībai jaunus biedrus sagādāt.» («Latviešu Avīzes». – 1837. – 20. maijā.)
Āronu Matīss uzskatīja, ka šī lasīšanas biedrība bijusi viena no pirmajām, ja ne pati pirmā latviskā bibliotēka.
Jelgavas Latviešu lasīšanas biedrība bija pirmā, par kuru sniegts plašs tās darbības, mērķu un uzdevumu apraksts, kā arī doti grāmatu lasīšanas noteikumi.
(Rancāns F. Apgaismības ideju ietekme Latvijas bibliotēku attīstībā 18. gs. otrajā un 19. gs. pirmajā pusē//Latvijas PSR bibliotēku vēstures jautājumi. – Rīga, 1986.)
