Otrā pasaules kara beigu posmā 1943. gada 10. februārī savā okupētajā teritorijā vācu pavēlniecība izveidoja Latviešu leģionu, kurā ietilpa 15. un 19. divīzija.
Otrā pasaules kara beigu posmā 1943. gada 10. februārī savā okupētajā teritorijā vācu pavēlniecība izveidoja Latviešu leģionu, kurā ietilpa 15. un 19. divīzija. 1944. gada 16. – 19. martā pie Veļikajas upes abas latviešu karavīru divīzijas smagās kaujās atvairīja vienpadsmit pretinieka divīziju uzbrukumu. Drīz pēc kara trimdas Daugavas Vanagu organizācija 16. martu pasludināja par Latviešu leģiona dienu. Tā mēs, vecie karavīri, katru gadu šajā datumā atceramies kaujas Krievijā, Kurzemes cietoksnī, Polijā un Vācijā, pieminam kritušos un gūstā nomocītos likteņa biedrus.
Lai sekmīgāk varētu vērsties pret apmelojumiem, kas dažādos masu informācijas līdzekļos pa laikam parādās leģiona sakarā, atklātu tiesiskos, morālos un materiālos pāridarījumus, ko latviešu karavīri Otrā pasaules karā cieta no abām okupācijas varām, 1998. gada 14. oktobrī 6. Saeima pieņēma deklarāciju par leģionāriem Otrajā pasaules karā.
Diemžēl politiska spiediena un nepilnīga Ārlietu ministrijas izskaidrošanas darba rezultātā 7. saeima atcēla 16. martu kā Leģiona piemiņas dienu, atsauca minēto deklarāciju. Valdība pat vērsās pret sirmo karavīru gājienu pie Brīvības pieminekļa, kas notika šajā dienā. Par piedalīšanos šajā piemiņas pasākumā Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš pat tika atcelts no amata. Šķiet, ka daudzu vadošo politiķu nostāja pret leģionāriem ar katru gadu kļūst arvien negatīvāka. Tomēr domāju, ka tauta atcerēsies savus karavīrus arī tad, kad aizsaulē būs aizgājis pēdējais no viņiem.
Šogad neizprotama ignorance mūsu plašsaziņas līdzekļos bija jūtama arī pret aizsargiem, kas jau 1920. gadā ar ieročiem rokās aizstāvēja valsts intereses. Šo organizāciju nežēlīgi likvidēja komunisti, un tās atjaunošanu gandrīz līdz pēdējam (līdz 1944. gadam) nepieļāva arī nacisti. Aizsargu organizācijas dalībniekus vācieši gan iesaistīja pašaizsardzības grupu darbā, taču aizsargu formas tiem nēsāt neatļāva. Mūsdienās paradoksāli iznāk, ka tie, kas ar ieročiem cīnījās pret boļševismu, tiek nicināti un nievāti, bet bijušie kompartijas darbinieki tiek celti augstos amatos un saukti par kungiem. Arī tie, kas cīnījušies ne mazāk kā fašisms tautām naidīgās komunistiskās diktatūras pusē, tagad var brīvi pulcēties zem saviem karogiem un mītiņot, izsakot valstij naidīgus saukļus. Par spīti tam visam, 16. martā plkst.10 aicinu uz dievkalpojumu Rīgā Doma baznīcā. Pulksten 12 paredzēta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, bet pulksten 14 godināsim kritušos Lestenes Brāļu kapos.
