Pirmdiena, 16. marts
Guntis, Guntars, Guntris
weather-icon
+8° C, vējš 0.45 m/s, DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju simtgadei

Atzīmējot latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju simtgadi, no 5. līdz 7. janvārim Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un Jelgavas Sv.Annas baznīcā notiks atceres pasākumi.
Arī šogad Valgundes pagasta izglītības, kultūras un sporta centrā «Avoti» tradicionāli risināsies Jelgavas novadā ik gadu rīkotais skolēnu erudītu konkurss, kas būs veltīts latviešu strēlnieku cīņām Pirmajā pasaules karā. Atšķirībā no citiem gadiem šoreiz konkursā piedalīsies ne tikai novada skolēni no 7. līdz 12. klasei, bet arī viesi no citām Latvijas skolām.

Muzejs pulcinās vēsturniekus
Savukārt Jelgavas muzejā 5. janvārī pulksten 10 novadpētnieki aicināti uz zinātnisko konferenci. Tās ievadā ar Aleksandra Čaka dzejas uzvedumu «Mūžības skartie» uzstāsies Vircavas vidusskolas skolēnu teātris, ko vada režisore Sarmīte Sustrupe. Pēc tam priekšlasījumos dzirdēsim vēsturniekus Gunti Zemīti, Ilgvaru Butuli, Ēriku Jēkabsonu, Jāni Šiliņu, Klāvu Zariņu, Marju Zaļecki, Kārli Dambīti, Aigaru Pērkonu, Dagni Dedumieti, Jāni Hartmani, kā arī Andri Tomašūnu. Viņi runās par Ziemassvētku kauju nozīmi Latvijas vēsturē, par to atspoguļojumu 20. gadsimta 20.–30. gadu presē, par šo kauju liecībām muzeju krājumos, dzīvi Jelgavā Pirmā pasaules kara laikā. 
6. janvārī tiks organizēts piemiņas pasākums Rīgas Brāļu kapos.
Savukārt 7. janvārī pulksten 10 Valgundes pagasta Kalnciema vidusskolā tiks dots starts orientēšanās sporta veidā rogainingā. Sacensību galvenā tiesnese orientēšanās sporta kluba «Alnis» valdes locekle Inguna Čākure stāsta, ka distance vedīs pa Ziemassvētku kauju vēsturiskajām vietām. Dalībnieku komandām ir izvēles iespēja, vai sešu stundu distancē doties kājām, ar velosipēdu vai slēpēm. Iesācēji var izvēlēties arī īsāku – trīs stundu – distanci.  
7. janvārī pulksten 13 Jelgavas Sv.Annas baznīcā notiks piemiņas dievkalpojums. Pulksten 13.30 kritušo strēlnieku piemiņas brīdis būs Babītes novada Antiņu kapsētā.
Arī šogad Ziemassvētku kauju muzejā Jelgavas novada Valgundes pagasta Mangaļos tiks rīkota Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija. Tā sāksies pulksten 15 ar brīvdabas ekspozīcijas elementu – betona ugunspunkta – atklāšanu. Mangaļos jaunie jaunsargi dos arī svinīgo solījumu. Pēc tam viņi kopā ar zemessargiem dosies septiņus kilometrus garā lāpu gājienā uz Ložmetējkalnu, aicinot tajā piedalīties ikvienu. 

Autobuss vedīs turp un atpakaļ
Ložmetējkalnā pulksten 18 notiks tradicionālais piemiņas brīdis un iedegsies atmiņu ugunskuri. Gan uz Mangaļiem, gan arī Ložmetējkalnu no Jelgavas tiks nodrošināts pašvaldības apmaksāts autobuss, kas no Annas baznīcas izbrauks pulksten 14, bet atgriezīsies Jelgavā ap 21.
Pēc Latvijas Kara muzejā apkopotās informācijas, Ziemassvētku kaujas noritēja 1917. gadā no 5. līdz 11. janvārim (1916. gada 23.–29. decembris pēc vecā stila), kad Latvijas teritorijā plosījās Pirmais pasaules karš, Kurzemē atradās vācu armija, bet frontes līnija bija Rīgas dienvidu pievārtē. Šīs kaujas apvītas ar daudzām leģendām, vēlākajos gados nosauktas gan par latviešu strēlnieku varonības izpausmes paraugu, gan par plānveidīgu latviešu karavīru iznīcināšanu. Tajā pašā laikā strēlnieku varonība Ziemassvētku kaujās un vēlākajās tā sauktajās Janvāra kaujās cēla latviešu tautas pašapziņu. Par latviešu kaujas varonību rakstīja daudzi laikraksti Francijā, Lielbritānijā un citur pasaulē. 
25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam, kurā piedalījās gan latviešu strēlnieki, gan sibīrieši. Tieši 3. Kurzemes pulka enerģiskais uzbrukums lika vāciešiem, glābjoties no ielenkuma, atstāt Lož­metējkalnu. Ziemassvētku kaujās abās strēlnieku brigādēs krita vairāk nekā 900 karavīru, bez vēsts pazuda aptuveni 850, tika ievainoti vairāk nekā 3200. Pēc tam latviešu strēlniekus nosūtīja atpūtā, kas ilga tikai desmit dienas, jo krievu daļas, kuras bija nomainījušas latviešus frontē, nespēja apturēt vācu armijas 10. janvāra (23. janvāra) uzbrukumu. Sākās Janvāra kaujas, kas bija slaktiņš ar milzīgiem strēlnieku zaudējumiem – apmēram 4000 kritušo un bez vēsts pazudušo, kas bija 37 procenti no latviešu strēlnieku pulku personāla. 

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.