Jelgavas skolēnu zinātniskajā konferencē šogad tika aizstāvēti 86 darbi. To tēmas bija daudzpusīgas – dabas zinību, humanitāro zinību un sociālo zinātņu sekcijās. Daudzi no autoriem izpelnījās atzinību pilsētas un arī valsts mērogā.
Jelgavas skolēnu zinātniskajā konferencē šogad tika aizstāvēti 86 darbi. To tēmas bija daudzpusīgas – dabas zinību, humanitāro zinību un sociālo zinātņu sekcijās.
Daudzi no autoriem izpelnījās atzinību pilsētas un arī valsts mērogā. «Ziņu» lasītājiem piedāvājam ieskatu problēmās, kas atspoguļotas jauniešu pētījumos un secinājumos.
Integrācija ir nacionālo minoritāšu, imigrantu aizvien dziļāka iekļaušanās sabiedrībā, tajā pašā laikā saglabājot valodu, reliģiju, kultūru un nacionālās īpatnības. Integrācija ir cieši saistīta ar valsts politisko stabilitāti, tāpēc uz to virzīta Latvijas valsts etnopolitika.
Integrācijas process sākas līdz ar pirmo saskarsmi starp etniskajām grupām un turpinās ilgu laiku. Tiek uzskatīts, ka pilnīga integrācija sasniedzama tikai trešajā vai ceturtajā paaudzē.
Valoda – integrētības pazīme
Valoda ir ne vien sazināšanās līdzeklis un etniskās piederības simbols, tā palīdz izprast tautas tradīcijas, kultūru, pasaules uztveri, ļauj demonstrēt lojalitāti, cieņu pret tautu, kurā cilvēks vēlas integrēties.
Lai cittautu skolēni varētu pēc iespējas labāk apgūt latviešu valodu, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi vairākas bilingvālās (mācības notiek divās valodās) izglītības programmas. Viens no modeļiem paredz tūlītēju pāreju uz mācībām latviešu valodā, cits – dzimtās valodas saglabāšanu mācību procesā. Vēl citi ļauj attīstīt dzimto valodu, vienlaikus intensīvi apgūstot arī latviešu valodu. Modeļu izvēle ir skolu ziņā, jo apstākļi tajās nav vienādi.
Bilingvisms: mīti un īstenība
Pirmais mīts: mācības divās valodās traumē bērnu un pazemina viņa zināšanu līmeni. Šādu uzskatu pauž vairāki pētnieki Eiropā un ASV. Pētījumos viņi konstatēja, ka bilingvāliem bērniem ir zemāki inteliģences rādītāji, un secināja, ka bilingvālā izglītība ir cēlonis, bet pieticīgie inteliģences rādītāji – rezultāts.
Taču tīri monolingvālu sabiedrību attīstītajās pasaules valstīs nav. Tālab lielāka uzmanība tiek veltīta bilingvisma izpētei un pētījumu precizitātei. Tieši pretēji iepriekšējiem apgalvojumiem bilingvāli bērni uzrāda ievērojami labākas sekmes, veicot vairākus specifiskus uzdevumus, piemēram, valodnieciskas spēles, bet citādi atšķirības starp bilingvāļiem un monolongvāļiem intelekta ziņā ir nebūtiskas.
Otrais mīts: bērnam vispirms būtu jāiemācās kārtīgi viena valoda un tad var sākt mācīt otru.
Modernā pedagoģijas psiholoģija ir pierādījusi, ka bērni, kas mācās pozitīvā, mīlestības un morāla atbalsta pilnā gaisotnē, abas valodas apgūst vienlīdz labi.
Plaši izplatīts ir aizspriedums, ka bērns, kas mācās divas valodas, vienmēr jutīsies it kā pazudis starp divām kultūrām. Vecāki baidās, ka bilingvālie bērni kļūs viņiem «sveši». Tomēr pieaugušie, kas paši ir guvuši bilingvālu izglītību, nemēdz žēloties par to, ka viņi nespēj identificēt sevi.
Valda arī uzskats, ka, runājot pastāvīgi, ir nepieciešams savas domas «pārcelt» no vienas – vājāk zināmās – valodas uz otru – labāk apgūto. Patiesībā pētījumi liecina, ka lielumlielā vairākumā bilingvālie indivīdi vienlīdz labi domā abās valodās.
Ir arī cilvēki, kas pieļauj: bilingvisms ir jauks, taču izņēmums. Tomēr mūsdienu pasaulē lielākā daļa cilvēku zina vairāk nekā tikai savu dzimto valodu.
Latviešu skolā par integrēšanos zina maz
Pētījuma gaitā izveidojām anketas vidusskolēniem un skolotājiem mazākumtautību skolās, kā arī krievu tautības skolēniem, kas mācās latviešu skolās. Aptaujājām arī vecākus. Uz jautājumu, vai latviešu valodas prasme palīdzēs integrēties, aptuveni sešdesmit procentu jauniešu atbildēja apstiprinoši. Ceturtā daļa respondentu atzina, ka jūtas kā pilntiesīgi Latvijas iedzīvotāji.
Ļoti interesanti bija uzzināt, ka par integrēšanās procesu labi zina tikai skolotāji, mazliet kaut ko dzirdējuši ir cittautu skolas audzēkņu, bet latviešu skolā par to nezina nekā. Aptaujas rezultāti skolās bija pārsteidzoši atšķirīgi. Mazākumtautības skolas audzēkņi pārsvarā pareizi atbildēja uz jautājumu, kas ir bilingvālā izglītība, bet cittautieši, kas mācās latviešu skolās, uzskata, ka bilingvālā izglītība ir tāda, kur mācības nenotiek dzimtajā valodā.
Latviski apgūt mācību vielu nav viegli
Domas dalījās arī par to, cik labi ir izprotami latviski apgūstamie mācību priekšmeti. Vairāk nekā pusei cittautiešu, kas mācās latviešu skolās, mācību apguve latviski nekādas grūtības nesagādā, turpretim no skolēniem, kas mācās savā dzimtajā valodā (82,4 procenti), latviski apgūstamie priekšmeti tikai 3,9 procentiem respondentu nerada grūtības. Atbildes dažādās grupās ir atšķirīgas, tomēr visi ir vienisprātis, ka, pateicoties latviešu valodas prasmei, viņi latviešu vidē jūtas brīvi.
Lai varētu salīdzināt jauniešu un citas paaudzes viedokli, to pašu anketu aizpildīja arī cittautas skolas skolotāji. Arī krievu skolas pedagogi atzīst, ka latviski apgūstamie priekšmeti ir grūtāk izprotami. Skolotāji (87 procenti), cittautas skolēni, kas mācās dzimtajā valodā (58,3 procenti) un cittautieši no latviešu skolām (40,7 procenti) uzskata, ka, lai integrētos, latviešu valoda jāpārvalda brīvi, bet 42 procenti respondentu domā, ka pietiek ar sarunvalodas līmeni.
Aptaujātie atzina, ka viņiem nav grūtību pārvarēt valodas barjeru (22,2 procenti), 46 procentiem grūtības rodas tikai dažreiz, 18,5 procenti jauniešu atzina, ka, runājot ar pieaugušajiem, jūtama valodas barjera, bet, sazinoties ar vienaudžiem, tā ir tikai nepilnos divos procentos gadījumu.
Vēlētos uzlabojumus latviešu valodas mācīšanā
Lielākā daļa skolēnu uzskata, ka, tikai piedaloties dažādos pasākumos, kas notiek latviešu valodā, var panākt pozitīvu attieksmi pret valodas apguvi. Bet 13 procentu domā, ka to var izdarīt tikai tad, ja latviešu valoda kļūs par vienīgo saziņas līdzekli. Jaunieši arī uzskata, ka, lai attīstītu valodas prasmi, jāskatās filmas ar tulkojumu latviešu valodā, jālasa grāmatas un pēc iespējas jārunā latviski. Būtiski ir «samazināt latviešu un krievu savstarpējo agresivitāti».
Par latviešu valodas pasniegšanu mazākumtautību skolās 14,8 procenti izteikušies kritiski, 20 procentiem tā patīk, un viņi nevēlas nekādas izmaiņas, trešajai daļai ne vienmēr patīk latviešu valodas pasniegšana, un apmēram tikpat daudz skolēnu vēlētos to uzlabot.
Ap 20 procentu aptaujāto uzskata, ka, lai uzlabotu latviešu valodas prasmi, jāturpina mācīties kursos vai ar dažādu mācību līdzekļu palīdzību.
Jāpalīdz atrast motivāciju integrācijai
Pamatojoties uz teorētiskajām nostādnēm un izpētes rezultātiem, secinājām, ka Latvijas izglītības sistēmā vēl nav atrasts optimālais integrācijas variants etnisko minoritāšu pārstāvjiem. Valstij vajadzētu palīdzēt viņiem rast motīvus integrācijai un tās visoptimālāko ceļu. Jāveicina sabiedrības labvēlīga attieksme pret cittautiešu vēlmi mācīties un lietot latviešu valodu. Anketēšanas rezultāti pierāda, ka vidusskolēni ir gatavi mācīties ne tikai bilingvāli, bet pat latviski. Krievu tautības skolu jaunatne apzinās, ka valodas prasme – tā ir lielāka kompetence un iespēja kontrolēt procesus. Iedziļinoties citās valodās un kultūrās, dzimtā valoda un kultūra iegūst jaunu kvalitāti.
Valentīna Jemeļjaņenko, Viktorija Beļikova, Jelgavas 5. vidusskolas audzēknes
