Latvijas iedzīvotāji vismazāk pieteikušies darbā Eiropas Savienības institūcijās, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu. No interesentiem Latvijā iesniegts 310 pieteikumu.
Latvijas iedzīvotāji vismazāk pieteikušies darbā Eiropas Savienības institūcijās, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu. No interesentiem Latvijā iesniegts 310 pieteikumu. Kā liecina Eiropas personāla atlases biroja (EPAB) apkopotie dati, līdz termiņa beigām iesniegti 25 362 pieteikumi.
Kandidātvalstis gatavas dubultot birokrātiju
EPAB pagājušā gada 25. novembrī izsludinātajā konkursā pieteikumu iesniegšanas termiņš beidzās šā gada 10. janvārī. Uz to varēja pieteikties visu ES dalībvalstu un kandidātvalstu pilsoņi, kuri pārvalda kādu no ES kandidātvalstu valodām, kā arī angļu, vācu vai franču valodu. Darbinieku atlase visām ES institūcijām uz pagaidu līguma notiks divās kārtās – līdz februāra vidum tiks atlasīti kandidāti, ņemot vērā autobiogrāfijas un pieteikumus. Šie kandidāti tiks aicināti uz intervijām un pieņemti darbā atkarībā no attiecīgās ES institūcijas dienestu pieprasījuma.
ES institūcijām nav tiesību noteikt «nacionālās kvotas», tomēr tām tajā pašā laikā ir jāgādā par visu dalībvalstu procentuālu pārstāvniecību. Kā to izdarīt? Konkursa noteikumos priekšnoteikums ir valodas zināšanas, nevis tautība. Ar to izskaidrojams, ka ne visi latviešu valodas zinātāji ir latvieši un pat ne no Latvijas.
Latviski runājošo interesentu pieteikumu skaits ir 343, liecina EPAB provizoriskie dati. No tiem 310 iesniegts no Latvijas. No Lietuvas un Polijas – pa sešiem pieteikumiem, no Igaunijas un Maltas – pa vienam, bet kopumā no ES dalībvalstīm – 19 (Austrijas, Beļģijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Īrijas, un Portugāles iedzīvotāji).
Igauņi izrādījuši divtik lielu interesi, jo pieteikumu skaits ir 670 (606 no Igaunijas), bet lietuviešiem – 579 (520 no Lietuvas).
Vislielākā interese par darbu ES institūcijās ir slovāku valodas pratējiem – iesniegti 6402 pieteikumi, no kuriem 5917 no Slovākijas, pārējie no Čehijas, Polijas, Ungārijas, Slovēnijas un 15 dalībvalstīm. Skaitliski lielākais pieteikumu skaits bijis no poļu valodā runājošajiem – 10 234 iesniegumi.
No visiem kandidātvalstu kandidātiem angļu valodu pārvalda 92,4 procenti, vācu – 38,5 procenti, bet franču – 27,1 procents.
No ES dalībvalstīm darbam visās ES kandidātvalstu valodās iesniegti 3372 pieteikumi, no tiem, piemēram, 612 no Grieķijas, 580 no Beļģijas, 501 no Francijas, 451 no Itālijas, bet 364 no Vācijas. Vismazāk pieteikušies luksemburgieši, dāņi un īri, liecina EDPB statistika.
Ja pieņemtu visus pieteikušos, varētu izveidot vēl vienu Eiropas Komisiju, Eiroparlamenta un Eiropadomes aparātu. Pieņemts tiks tikai katrs piektais.
Vēl varēs iestāties eirobirokrātu rindās
Pieteikšanās kandidātiem ar augstāko izglītību bija iespējama tā sauktajā administratoru līmenī (A kategorija), bet citiem – asistentu līmenī (B un C kategorija). Konkurss uz pastāvīgām ierēdņu vietām ES institūcijās tiks izsludināts šā gada laikā. Ierēdņu uzņemšana no jaunajām dalībvalstīm notiks vairākās kārtās. ES institūciju ierēdņiem atbilstoši kvalifikācijai mēneša pamatalga (pirms nodokļu nomaksāšanas) ir no 3998,94 eiro (A8 ierēdņiem) līdz 2276,47 eiro (C5 kategorijai).
Visās ES institūcijās kopumā tiek rēķināts, ka piecu līdz septiņu gadu periodā būs nepieciešams 5500 ierēdņu, no tiem aptuveni 800 A kategorijas ierēdņu no visām kandidātvalstīm, tā Saeimas ESIC informēja Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES. Tiek lēsts, ka proporcionāli no Latvijas uz darbu administratoru līmenī varētu pretendēt 40 līdz 45 ierēdņi. Savukārt tulku un tulkotāju dienestam visās institūcijās būtu nepieciešams aptuveni 120 tulku ar latviešu valodas zināšanām.
Eiropas Komisijā – pašreiz lielākajā ES institūcijā – piecu līdz septiņu gadu periodā pakāpeniski no jaunajām dalībvalstīm būtu jāpieņem aptuveni 3400 ierēdņu.
Eiropas Parlamentā, pēc provizoriskiem aprēķiniem, pēc iestāšanās ES no Latvijas varētu būt nepieciešami 109 darbinieki, no tiem 75 tulki un tulkotāji, bet 34 pārējos dienestos un politiskajās grupās (šie skaitļi var mainīties).
Eiropas personāla atlases birojs tika izveidots pagājušā gada 26. jūlijā, lai rīkotu atklātus konkursus ar mērķi atlasīt augsti kvalificētus speciālistus visām ES institūcijām. Līdz šim katra ES institūcija speciālistus izvēlējās individuāli. EPAB turpmāk veiks šo personāla atlasi un rīkos konkursus, bet galīgo lēmumu par ierēdņu darbā pieņemšanu veiks pašas institūcijas.
