Neaptverama ir bijusi Zemgales novada gaišāko prātu tieksme tikt līdzi putna lidojumam.
Neaptverama ir bijusi Zemgales novada gaišāko prātu tieksme tikt līdzi putna lidojumam, būt augstāk debesu zilgmē, tuvāk saulei. Jau pirms vairāk nekā diviem simtiem gadu debesīs pacēlās Pētera akadēmijā skolotā latviskās cilmes zinību vīra E.J. Bīnemaņa gaisa baloni. Bet mūsu gadsimta sākumā kāds latviskas izcelsmes vīrs Jānis Stelgavs izgatavoja lidaparātu. Kas viņš bija?
Jānis Stelgavs (krievu izdevumos – Ivans Ivanovičs Stelgau) dzimis 1873. gada rudenī Kurzemes guberņā Jelgavas pusē. Pāris ziemas skolojies pilsētas Aleksandra skolā, tad sācis darba gaitas kā varkaļa māceklis. Vēlāk devies uz Pēterburgu, kur sācis strādāt par ūdensvada atslēdznieku. Neklātienes ceļā (toreiz teica – eksternā) nolicis eksāmenus par reālskolas kursu un iestājies Tehnoloģiskā institūta Mehānikas fakultātē, arī eksternā ticis pie mehānikas inženiera diploma. Iesācis kā strādnieks, vēlāk ticis par galveno inženieri, pēc tam – par direktora vietnieku, līdz 20. gadsimta sākumā dibinājis lielāko Pēterburgas ūdensvada un kanalizācijas uzņēmumu. Ap šo pašu laiku Jāņa Stelgava vārds parādās Krievijas aviācijas pasākumos. 1911. gada Pēterburgas presē aprakstā par aviācijas konkursu rakstīts: «… Kas attiecas uz Stelgavu un viņa lidaparātu, izņemot to, ka tas it spēcīgi var radīt troksni un stāvēt angārā, neko citu pagaidām pateikt nevaram…»
Gadu vēlāk Kara ministrija sarīkoja Krievijas lidaparātu konkursu, kurā piedalījās 12 aviokonstruktoru lidaparātu. Tas notika 21. augustā, un tālaika Pēterburgā izdotā žurnāla «Vozduhoplavaķeļ» 8. numurā lasāms, ka konkursā piedalās arī inženieris Stelgavs ar paša konstruētu lidaparātu, kas ir oriģināls, lai gan ir samērā liels. Tam ir maza pieres pretestība, t.i., tā konstrukcijā tikpat kā nav redzamo savietojošo trošu, arī spārni ir oriģināli ar to, ka klāti nevis ar audumu, bet taisīti no finiera un saistīti ar vara skrūvēm. Finierī ietērpts arī viss korpuss, aparātam ir 100 zirgspēku motors un divas pasažieru vietas. Konkursā lidaparātu demonstrējis pats konstruktors, kas arī lidotprasmi apguvis pašmācības ceļā. Paraugdemonstrējumos lidaparāts četrreiz viegli avarējis, ko izskaidro ar to, ka konstruktoram nav bijis lidotāja diploma. Konkursa balvu latvieša lidaparāts nav guvis.
Liels bijis Krievijas aviospeciālistu pārsteigums, kad kādā citā skatē J. Stelgava lidmašīna (kā toreiz rakstīja – biplāns) attīstījusi līdz tam neredzētu ātrumu – 130 km stundā un nolaižoties demonstrējusi vēl ko neredzētu – riteņu bremzes!
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Jānis Stelgavs pēc kara ministrijas pasūtījuma Krievijas gaisa spēkiem uzbūvējis 14 lidmašīnu.
Visas tālākās ieceres un iekrāto bagātību aiznesa revolūcija un Pilsoņu karš.
Jāņa Stelgava nopietnākais konkurents avioiecerēs Igors Sikorskis atstāja Krieviju, lai, pārbraucot okeānu, kļūtu par ASV helikopteru būves pionieri un pasaulslavenu aviokonstruktoru. Bet latviešu aviocensoņu liktenis bija traģisks. Sikorska lidaparātu motoru konstruktors – Rīgas Politehniskajā institūtā skolotais Kārlis Cīrulis – traģiski gāja bojā Pilsoņu kara frontē. Savukārt Jānis Stelgavs, zaudējis visus īpašumus, nokļuva revolūcijas cietumā, no kurienes izbēdzis, izmantojot pēdējos zelta rubļus. Laivā viņš pārbraucis Peipusu, ticis pāri vācu frontes līnijai un bez jebkādiem līdzekļiem atgriezies Zemgalē. Tā talantīgais Zemgales dēls kā nabags atstāja dzimto pusi un kā nabags tajā atgriezās….
Par viņa tālākajām gaitām ziņu nav. Varbūt tās ir kādam no lasītājiem? Varbūt kādam ir tālaika Pēterburgas žurnāli ar fotogrāfijām, kurās redzams arī latviešu inženieris ar saviem lidaparātiem? Aicinām atsaukties ikvienu, kam ir kas zināms par vēl cita Jelgavas aviatora – Imanta Šleitera – dzīves ceļu, darba un kara gaitām.
