Latvijā pašlaik ir 109 pieauguši pulmonālās hipertensijas slimnieki un ap 20 bērnu, kas sirgst ar šo kaiti, tomēr patiesais skaits varētu būt pāri 200, jo slimība ir grūti atpazīstama, informē Pulmonālās hipertensijas biedrības pārstāvji. Latvijas iedzīvotāju uzmanību šai slimībai īpaši piesaistīja ziedojumu vākšanas akcija Zanes Lazdiņas ārstēšanai. Tika saziedoti līdzekļi, lai sievietei Vīnē veiktu plaušu transplantāciju.
Bez specifiskiem simptomiem
Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Andris Skride skaidro: «Plaušu hipertensija nozīmē paaugstinātu spiedienu mazajā asinsrites lokā – plaušu artērijās. Šo spiedienu nevar noteikt, mērot asinsspiedienu uz rokas. Plaušu hipertensijai ir daudz iemeslu, un katrai formai ir pilnīgi atšķirīga terapija. Plaušu hipertensijas rezultātā plaušu asinsvadi ir sašaurināti, tāpēc sirdij smagāk jāstrādā, lai apgādātu ķermeni ar asinīm, kas bagātinātas ar skābekli. Zilganas lūpas ir viena no skābekļa trūkuma pazīmēm plaušu hipertensijas gadījumā.»
Pulmonālā arteriālā hipertensija ir strauji progresējoša un dzīvībai bīstama. Slimības simptomi ir arī elpas trūkums, aizdusa slodzes laikā, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves un ģīboņi.
«Tā kā slimībai nav specifisku simptomu, bieži vien tā netiek pamanīta vai tiek ārstēta kā citas, pavisam atšķirīgas slimības: bronhiālā astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), sirds mazspēja, plaušu karsonis,» atzīst A.Skride.
Plaušu hipertensija tiek klasificēta piecās grupās – pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) ir visretāk sastopamā un viena no ātrāk progresējošajām formām. Latvijā tā ir diagnosticēta tikai katram ceturtajam saslimušajam. Mirstība slimniekiem ar PAH var sasniegt augstākus rādītājus nekā mirstība ar atsevišķām vēža formām, ieskaitot krūts un zarnu vēzi. Lai gan PAH ir visretākais plaušu hipertensijas tips, šī grupa ir vienīgā, kurai pašlaik pasaulē ir apstiprināta un pieejama specifiska terapija. Lielāks risks sasirgt ir tiem, kam ir iedzimta sirdskaite, sklerodermija vai citas sistēmiskas slimības, portāla hipertensija, HIV infekcija. Slimība var būt arī ģenētiski iedzimta. Dažkārt tā attīstās, ilgstoši lietojot noteiktus medikamentus vai ēstgribu nomācošus līdzekļus. Ar PAH var saslimt jebkurā vecumā – gan bērni, gan pieaugušie –, tomēr biežāk to sastop jaunām sievietēm reproduktīvajā vecumā (20–40 gadu). Latvijā līdz ar vēlīno slimības konstatēšanu vidējais pacientu vecums ir aptuveni 50 gadu.
Vēl var būt plaušu hipertensija, kas saistīta ar sirds kreisās puses patoloģiju, kā arī ar plaušu saslimšanām, trombembolijām, un plaušu hipertensija, kas veidojusies dažādu iemeslu dēļ.
Katrai formai sava ārstēšana
Kardiologs A.Skride skaidro, ka katrai slimības formai ir sava veida ārstēšana. Dažas no plaušu hipertensijas formām ir izārstējamas pilnībā. Pamatā ārstēšana notiek ar medikamentiem – pieejami dažādi specifiski preparāti slimības terapijai. Savukārt trombemboliskas formas gadījumā jāveic operācija – pulmonālā endarterektomija. Tā ir viena no sarežģītākajām operācijām pasaulē, kas tiek veikta dziļā hipotermijā, pazeminot pacienta ķermeņa temperatūru uz vairākām stundām līdz 18 grādiem un pilnībā apstādinot asinsriti uz vismaz 40 minūtēm. Operācijas laikā no plaušu artērijām vaļējā ceļā tiek izņemti trombi. Dažreiz jāveic plaušu transplantācija, jo tikai tā var ļaut cilvēkam atgriezties dzīvē.
Pacients ar aizdomām par pulmonālo arteriālo hipertensiju jānosūta uz Latvijas Kardioloģijas centru, kur vajadzības gadījumā tiks veikta plašāka izmeklēšana un nozīmēta ārstēšana. Arī konsultācijas neskaidros plaušu hipertensijas gadījumos iespējams saņemt Kardioloģijas centrā.
Veicina slimības atpazīstamību
«Pulmonālās hipertensijas biedrības aktivitātes veicinājušas šīs slimības atpazīstamību,» atzīst kardiologs A.Skride. Vēl pirms dažiem gadiem informācijas trūkums par pulmonālo arteriālo hipertensiju tika uzskatīts pat par katastrofālu, bieži saskaroties ar problēmu, ka saslimušajiem diagnoze tika noteikta neprecīzi un novēloti.
Arī šogad Latvijā ar devīzi «Dalies savā elpā!» atzīmēta Pasaules Pulmonālās hipertensijas diena, kuras laikā alpīnists kāpa «Origo» pulkstenī 46 metru augstumā. Pasaules Pulmonālās hipertensijas diena katru gadu tiek atzīmēta 5. maijā, taču aktivitātes notiek visu mēnesi. Pasākuma organizatori minēto aktivitāti izvēlējušies, jo cilvēkiem ar pulmonālās arteriālās hipertensijas diagnozi ir būtiski sportisko aktivitāšu ierobežojumi. Elpas trūkuma dēļ bieži vien viņiem liegtas pat tādas ikdienišķas fiziskas aktivitātes kā ātra pastaiga, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, skriešana, dejošana. Alpīnista kāpšana tornī ir cieņas un atbalsta apliecinājums pulmonālās hipertensijas pacientiem un veids, kā uzsvērt fizisko aktivitāšu ierobežojumu un elpas trūkumu, ko ikdienā piedzīvo cilvēki ar šo diagnozi.
«Novērtē – tu elpo!» ir Pasaules Pulmonālās hipertensijas dienas šā gada uzsaukums ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Mums ir dota iespēja elpot, un mēs to uztveram pašsaprotami, bet tieši elpas trūkums pulmonālās hipertensijas pacientiem ir viens no būtiskiem slimības simptomiem, ar ko jāsaskaras ikdienā. ◆
